“Rīgas Festivālā” uzstāsies pianists Daumants Liepiņš



Klaviermūzikas uzlecošā zvaigzne, pasaules prestižāko mūzikas festivālu dalībnieks - pianists Daumants Liepiņš aicina uz brīnumskaistu koncertu 10. jūnija vakarā Lielajā ģildē. Līdzās Pētera Vaska gleznainajiem dabas vērojumiem skanēs Artura Maskata īpaši Daumantam veltīts skaņdarbs. Dzirdēsim arī Johannesa Brāmsa Trešo klaviersonāti un visu laiku dižākā ģēnija Johana Sebastiana Baha “Hromatisko fantāziju un fūgu”.

Pianists Daumants Liepiņš ir Lielās mūzikas balvas 2017 laureāts kategorijā “Gada mākslinieks”. Jaunais mūziķis apžilbina prestižu konkursu žūrijas un vienaldzīgu neatstāj nevienu, kam palaimējies dzirdēt viņa spēli. Neordinārs talants – smalks un iejūtīgs kamermūziķis, kam nav sveša arī harizmātiska solista stāja saspēlē ar orķestri. Viņa klavierspēle ir tehniski nevainojama, bet interpretācijas – saturiski pārliecinošas un emocionāli piepildītas. Par to pārliecināties varēsim arī 10. jūnijā, kad programmā “Daumants Liepiņš. Solokoncerts” daudzpusīgā mūziķa lasījumā uz Lielās ģildes skatuves izskanēs dažādos laikos tapušas spilgti tēlainas un pārlaicīgas kompozīcijas. Baroka dižgara Johana Sebastiana Baha ikoniskā “Hromatiskā fantāzija un fūga” sabalsosies ar īpaši Daumantam rakstīto smeldzīgas melanholijas meistara Artura Maskata jaundarbu – apjomīgo “Partitu” klavierēm un līdzās Pētera Vaska gleznainajam dabas vērojumam saulrieta ieskautajā opusā “Vasaras vakara mūzika” skanēs romantisma smagsvara Johannesa Brāmsa monumentālais klaviermūzikas šedevrs – dinamiskā un emocionāli nospriegotā Trešā klaviersonāte, kuras partitūru rotā arīdzan atsauce uz mīlestības svētlaimi apdziedošajām Šternaua vārsmām.

“Programmas koncepciju es raksturotu kā “divus lielos latviešus un divus lielos “B”. Sākumā un beigās programmu kā tādi 2 pīlāri ierāmē Bahs un Brāmss - man vienmēr ir patikusi emocionāli piesātināta un monumentāla klaviermūzika, ko šie skaņdarbi arī lieliski ataino - Bahs ar ārkārtīgi improvizatorisko un brīvo, un Brāmss ar orķestrālo un pāri malām plūstošo. Ir gan, kur izspēlēties tīri pianistiski, gan arī dziļi saturiski. Savukārt programmas viducī paredzēta intimitātes saliņa - jau kādu laiku man šķiet, ka ir pienācis laiks ienirt dziļāk mūsu pašu latviešu mūzikā. Ir mums, ko izvēlēties no klaviermūzikas repertuāra, bet vienmēr var un vajag gribēt vairāk. Tā nu jautāju Arturam Maskatam, ko viņš saka par ideju uzrakstīt jaundarbu. Un te nu mēs esam! Un klāt vēl viens no mūsu lielajiem latviešiem - Pēteris Vasks ar “Mazo Vasaras mūziku”. Nevaru iztēloties, kad gan būtu vēl piemērotāk to spēlēt kā vienā jūnija vakarā,” par koncertu stāsta pianists Daumants Liepiņš.

“Rīgas Festivāla” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:

8. jūnijā VEF Kultūras pilī uzstāsies Latvijas Radio bigbends un amerikāņu džeza mūzikas zvaigzne Bobs Mincers - īstena saksofonspēles leģenda, izcils atskaņotājmākslinieks un meistarīgs komponists, kura veikumu vairākkārt atzinīgi novērtējuši arī prasīgie “Grammy” balvas eksperti. Boba Mincera vārds jau vairākas desmitgades saistās gan ar Losandželosas spilgto apvienību “Yellowjackets”, gan Ķelnē bāzēto Rietumvācijas Radio bigbendu. Amerikāņu mūziķa iezīmīgais saksofonspēles tembrs un neizsīkstošā enerģija krāšņo neskaitāmus ieskaņojumus, vairākas viņa kompozīcijas uzskatāmas par džeza standartiem.

15. jūnijā Spīķeru koncertzālē koncertprogrammā “Čellu mūzikas šarms” uzstāsies astoņi talantīgi čellisti: Guna Šnē, Antons Trocjuks, Māra Botmane, Klāvs Jankevics, Kārlis Klotiņš, Madara Norbūte, Elīza Petrenko, Dace Zālīte-Zilberte. Neparastajā programmā skanēs Maksa Bruha, Gabriela Forē, Dāvida Popera, Morisa Ravela, Štefana Šradera, Svantes Henrisona un Džovanni Solima mūzika.

21. jūnijā Dzintaru koncertzālē “Rīgas Festivālu” noslēgs krāšņa satikšanās uz skatuves – Maestro Raimonds Pauls, aktieris Andris Keišs, dziedātāja Paula Saija un Latvijas Radio bigbends. Programmā Raimonda Paula oriģināldarbi un džeza mūzika.
“Rīgas Festivālu” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas