“Senās mūzikas festivālu” noslēgs Vivaldi “Gadalaiki” un izcilais itāļu vijolnieks Džuzepe Giboni



VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz krāšņu un vērienīgu “Senās mūzikas festivāla” noslēguma koncertu Rundāles pils dārzā 15.jūlija vakarā. Koncertā skanēs Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikls “Gadalaiki”, kas kļuvis par “Senās mūzikas festivāla” tradīciju un ik gadu kopā pulcē tūkstošiem apmeklētāju. Koncertā būs dzirdami arī franču un itāļu baroka meistardarbi, ko atskaņos orķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Andra Veismaņa vadībā. Koncerta galvenais viesis un solists būs itaļu vijolnieks, prestižā Paganini konkursa laureāts Džuzepe Giboni.

Koncerta ieskaņā senās un baroka mūzikas repertuārā rūdītais diriģents Andris Veismanis kopā ar orķestri “Sinfonietta Rīga” izgaismos 17. un 18. gadsimta mūzikas pērles. Līdzās franču baroka pārstāvja Andrē Kamprā svītām no krāšņi dzirkstošajām baletoperām “Svētki Venēcijā” un “Venēcijas karnevāls” skanēs arī lappuses no vācu operreformatora Kristofa Vilibalda Gluka Parīzes publikai rakstītās operas “Armīda”.
Ciklā “Gadalaiki” apvienotie četri vijolkoncerti pirmoreiz izdoti 1725. gadā krājumā ar nosaukumu “Harmonijas un izdomas sacensība”. Un patiesi – šajā mūzikā netrūkst nedz harmonijas, nedz izdomas, jo Antonio Vivaldi sirsnīgi izpriecājies, zīmējot ainas iz dabas un sadzīves un partitūrā ierakstot arī vārdisku to atšifrējumu. Kompozīcijā iekodētais temperaments un krāsu sulīgums atraisa interpretu fantāziju, taču te vajadzīga arī briljanta spēles tehnika un dzīva muzikalitāte. Šoreiz saspēlē ar “Sinfonietta Rīga” to apliecinās jaunais un talantīgais itāļu virtuozs Džuzepe Giboni! Viņa vijolspēli raksturo nevainojama tehnika un aizkustinoša emocionalitāte, kas uzrunā visplašāko klausītāju loku – kā prestižu konkursu žūrijas un lielpilsētu muzikālos gardēžus, tā arī melomānus nelielos Itālijas ciematiņos. Šis 2001. gadā dzimušais talants uzaudzis mūziķu ģimenē un pēc studijām pie itāļu meistariem, tostarp arī sava tēva, izcilību turpina spodrināt slavenajā Zalcburgas “Mozarteum”. 2021. gada oktobrī jauneklis kļuva par Paganīni konkursa laureātu, pēc 24 gadu pārtraukuma esot pirmais itāļu vijolnieks, kam izdevies apžilbināt šī prestižā starptautiskā notikuma žūriju! Savu pirmo albumu ieskaņojis jau 15 gadu vecumā “Warner Classics” paspārnē, Džuzepe Giboni turpina pārsteigt ar smalkām interpretācijām un skatuvisko šarmu un ir pasaules mēroga karjeras priekšvakarā.

“Skaisto skatu aģentūra” koncerta dienā organizē nokļūšanu no Rīgas centra līdz Rundāles pilij. Plašāka informācija www.skaistieskati.lv

Lūgums uz koncertu ierasties savlaicīgi.

Koncerti, kas būs dzirdami “Senās mūzikas festivāla” ietvaros:

11. jūlijā Doma baznīcā “Senās mūzikas festivālu” atklās “Vroclavas baroka ansamblis”, kas specializējas vēsturiski informētā atskaņojuma praksē, galveno uzmanību pievēršot mazzināmā un neparastā Centrāleiropas senās mūzikas repertuāra izpētei. Ansambļa rokās atdzimst visdažādākie senās mūzikas paraugi, sākot no kamerdarbiem līdz pat kantātēm un oratorijām, bet ansambļa sirdslieta allaž bijusi poļu renesanses un baroka mantojuma meistardarbi. Ansambļa mūziķu kodolu veido izcili instrumentālisti un dziedātāji no Polijas, Čehijas, Vācijas un Lielbritānijas.

12. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs “Renesanses un baroka garīgie dziedājumi”. Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš uzstāsies kopā ar zviedru taustiņu vijoles (niķeļafras) virtuozu Marko Ambrozīni un izcilo klavesīnisti Ievu Salieti. Programmā skanēs skaņdarbi, kurus komponējuši ziemeļvācu baroka lielmeistars Dītrihs Bukstehūde, izslavētais 17. gadsimta vijolmūzikas skaņradis Heinrihs Ignacs fon Bībers un spožais angļu renesanses komponists Viljams Bērds.

13. jūlijā Mazajā ģildē varēs dzirdēt vācu baroka meistara Johana Sebastiāna Baha mūziku, ko izpildīs dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine, flautiste, obojiste Ieva Nīmane, čelliste Māra Botmane un ērģelniece Ilze Reine.

14. jūlijā Mazajā ģildē koncertprogrammā “Venēcijas baroka pērles” uzstāsies dziedātāja Elīna Šimkus, Kristīne Stumbure (baroka flautas) un Mauro Pinciaroli (teorba). Programmā skanēs Džirolamo Freskobaldi, Frančesko Bartolomeo Konti, Benedeto Marčello, Klaudio Monteverdi, Luidži Rosi, Alesandro Skarlati, Barbaras Stroci un Džuzepes Torelli mūzika.

14. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Koncertā ar improvizācijām piedalīsies arī saksofonists Dāvis Jurka.

15. jūlijā Mežotnes baznīcā koncertprogrmmā “Angļu baroka dziedājumi” uzstāsies dziedātāji Aija Veismane, Ansis Bētiņš un Emīls Gilučs, kā arī klavesīniste Veronika Rinkule. “William Byrd Consort” ir vokālais ansamblis, kas atskaņo pamatā renesanses un baroka laika mūzikas programmas. Ansambļa pamatakmens likts 1990-os gados, kad to dibināja diriģents un kontrtenors Andris Veismanis, veidojot Viljama Bērda un Karlo Džezualdo
koncertprogrammas.

15.jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un spāņu tautas pasaku, un spāņu komponistu mūzikas iedvesmots muzikāls uzvedums “Brīnišķā pērle”. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Jolanta Strikaite-Lapiņa, Jānis Strazdiņš, Nauris Indzeris, dejotāji – Egija Abaroviča, Reinis Rešetins, Aija Lejas-Sausa. Koncertā piedalīsies arī Rīgas cirka skolas audzēkņi, apvienības “Džezbaroks” mūziķi un sitaminstrumentālists Mārtiņš Miļevskis.

Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas