Akceptējot Sabiedrības veselības pamatnostādnes līdz 2017. gadam, valdība apņemsies par diviem gadiem pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Ja pašlaik vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 68,8 gadi, sievietēm – 78,4, tad saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) datiem veselīgi tiek nodzīvoti tikai 52 līdz 56 gadi. Sievietes gan dzīvo ilgāk, bet nevar teikt, ka būtiski veselīgāk.
VM kopā ar nozares speciālistiem izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kas nosaka virzienus, kādā jāveido sabiedrības veselības politika, lai saglabātu Latvijas iedzīvotāju veselību, kā rezultātā pagarinātos iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums, bet nodzīvotie gadi būtu pēc iespējas veselīgāki. To VM plāno panākt, uzlabojot slimību profilaksi un palielinot veselības veicināšanas lomu, kā arī attīstot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Pamatnostādnēs secināts, ka Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums būtiski atpaliek no Eiropas Savienības rādītājiem. 2009. gadā ES bija turpat 80 gadu, bet Latvijā – 73,2 gadi, turklāt vīriešiem vēl mazāks. 2010. gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,6 gadus mazāks nekā sievietēm, kas norāda uz pārlieku augstiem vīriešu mirstības rādītājiem. Rādītāji liecina, ka Latvijā 48 procenti vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem (sievietes – 28 procenti), savukārt ES līdz 65 gadiem nomirst 29 procenti vīriešu. Līdz 2017. gadam VM vēlas panākt, lai veselīgi nodzīvotie dzīves gadi pagarinātos – vīriešiem no 52 līdz 54,7 gadiem un sievietēm no 55 līdz 57,8 gadiem. VM speciāliste skaidro, ka veselīgie dzīves gadi ir paredzamais mūža ilgums bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem, kas ir svarīgi, ja runā par sabiedrības veselību. Līdz šim Latvijā maz runāts tieši par veselīgi nodzīvotiem gadiem, galvenokārt izmantojot vidējo mūža ilgumu. Veselīgos dzīves gadus rēķina pēc speciālas Eurostat metodoloģijas visās valstīs vienādi. Rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot mirstības un saslimstības rādītājus.
Tāpat dokumentā ir minēts, ka šajā laika posmā plānots par piekto daļu samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96 800 gadiem 2017. gadā). Šis rādītājs, savukārt, nozīmē gadus, kurus iedzīvotāji un valsts kopumā zaudē, ja cilvēks pāragri mirst ceļu satiksmes negadījumos vai saslimšanas dēļ.
Pamatnostādnēs teikts, ka šos mērķus varētu sasniegt, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju veselības veicināšanas, slimību profilakses, agrīnas slimību diagnostikas un veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, ienākumiem. Pamatnostādnēs sīki analizēta neinfekciju slimību (piemēram, sirds asinsvadu) un infekciju slimību ietekme uz cilvēka mūžu, kā arī noteikti galvenie rīcības virzieni.
Pamatnostādņu īstenošanai VM nepieciešami budžeta līdzekļi – 46 610 latu 2014. gadā, 28 860 latu – 2015. gadā un tikpat 2016. un 2017. gadā.
***
UZZIŅAI
KO VĒLAS PANĀKT AR SABIEDRĪBAS VESELĪBAS PAMATNOSTĀDNĒM 2011. – 2017. GADAM?
1. Par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus
• no 52,6 veselīgajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009. gadā līdz 54,7 2017. gadā
• no 55,8 veselīgajiem dzīves gadiem sievietēm 2009. gadā līdz 57,8 2017. gadā
Veselīgie dzīves gadi ir paredzamais mūža ilgums bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem
Tiek plānots, ka palielināsies arī jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados)
Pašlaik 2014. gadā 2017. gadā
Vīriešiem 68,8 69,1 71,1
Sievietēm 78,4 79,1 79,6
2. par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus
• no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96 800 2017. gadā
Avots: Veselības ministrija
nra.lv
