Bēthovens, Brāmss un Latvieši koncertciklā “Iededz Gaismu”


Koķets un klasisks Bēthovens, īpatna un nedzirdēta Ratniece, smeldzīgs, dramatisks, Brāmss un humoresks un flirtējošs Plakidis būs klausām trīs lielisku mūziķu klarnetista Egīla Šēfera, čellista Ērika Kiršfelda un pianista Toma Ostrovska (Amber coast trio) izpildījumā nākamājā cikla "Iededz gaismu" koncertā Promenade Hotel Hika zālē 2. februārī plkst. 18.00.


Kā stāsta viens no sastāva mūzķiem Egīls Šēfers, 1778.gada vasarā jaunais Volfgangs Amadejs Mocarts rakstīja vēstulē no Manheimas tēvam uz Vīni: "Kaut mums būtu klarnetes!" Tā bija pirmā reize, kad izcilais klasiķis izdzirdēja klarneti orķestrī un kopš tās dienas sākās šī liriskā instrumneta uzvaras gājiens. Mocarts sāka plaši izmantot klarneti orķestra sastāvā, vēl jo vairāk – viņš iemīlēja šī instrumenta krāsainību, liriskumu un virtuozitāti, sarakstot tam vienus no skaistākajiem klasicisma skaņdarbiem.


Bēthovens, kurš gan labrātāk sevi redzētu vien kā novatoru un sava ceļa gājēju, sekoja Mocarta piemēram, sarakstīdams šim instrumentam lieliskus kamermūzikas darbus – trio op. 11 ir visveiksmīgākais no tiem. Tomēr, Bēthovens vēlējās klarneti izmantot neparastā sastāvā – kopā ar čellu un klavierēm. Skaņdarbs ir enerģisks, spraigs un koķets, pat demokrātiks. Šķiet, to rakstot, Bēthovens ieklausījies sava laika kritiķu teiktajā un rakstījis "tradicionālāk", pat būvējot pēdējo daļu uz tolaik populārās koķetās "Pirms dodos darbā, man jāiestiprinās" ārijas tēmu no Jozefa Veigla operas "L’amor Marinaro". Tomēr, Bēthovens nemitīgi eksperientē ar šo trīs dažādo insturmnetu tembriem, pretnostatot tos vienu otram visās iespējamās kombinācijās. Klarnete te uzzibsnī virtuozās pasāžās, te seko čellam pa pēdām pretsalikumā klavierēm. Bēthovena idejiskais mantinieks Johanness Brāmss novērtēja šo op. 11 eksperimentu uz sarakstīja savu trio op.114 šim pašam sastāvam – darbu, kas palicis nepārspēts sava dramatisma, dažādības un izcilās kompozīcijas dēļ līdz pat šodienai.


Arī latviešu skaņražiem šis Bēthovena atklājums – klarnetes un čella kopskaņa licies tīkams. Ja Pēteris Plakidis sev vien raksturīgā manierē un ar izcilu humora izjūtu stilizē un parafrāzē Brāmsu, tad Santa Ratniece savā 2009.gadā sarakstītajā opusā klarneti un čellam libellules līdzīgi Bēthovenam cenšas meklēt pilīgi jaunu izteiksmes valodu. Šoreiz gan lietojot alternatīvās atksaņošanas tehnikas – ceturtdaļtoņus, flažoletus, frulato, atvērtas un nosegtas skaņas. Tomēr, muzikālās izteiksmības un dramatisma stīga vijas cauri arī šim skaņdarbam, lai cik moderns tas arī gribētu šķist.


Biļetes uz koncertiem var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. Cena iepriekšpārdošanā – Ls 5. Studentiem, skolēniem un pensionāriem ir atlaides – iepriekšpārdošanā Ls 3. Koncerta dienā cena pieaugs. Grupām sākot no 10 personām, cena Ls 3. Grupu pieteikumus pieņemam e-pastā: viacultura.lv@gmail.com, pa tālr. 26136938. Bērniem līdz 7 g. vecumam pieaugušā pavadībā ieeja ir bez maksas.


Foto: Publicitātes

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas