Dailes teātra Mākslas telpā „Brīvības 75” būs skatāma izstāde „Bīstamās rotaļas”



No 11.septembra līdz 30.decembrim Dailes teātra Mākslas telpā „Brīvības 75” būs apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde „Bīstamās rotaļas”. Izstādes kuratore ir Inga Brūvere, producente – Indra Rubene.

Laikmetīgās mākslas izstāde „Bīstamās rotaļas” Dailes teātra Mākslas telpā „Brīvības 75” noris saistībā ar Nika Dīra lugas “Frankenšteins” jauniestudējumu Lauras Grozas-Ķiberes režijā (pirmizrāde 18.septembrī). Izstāde “Bīstamās rotaļas” netieši turpina lugā izspēlētās idejas, vedinot domāt par radītāja – mākslinieka lomu un atbildību šodienas sabiedrībā. Tajā piedalās pieci dažādu paaudžu vīriešu kārtas mākslinieki ar darbiem, kas katrs savā laikā satraukuši skatītājus kā provokatīva vēstījuma pilni sabiedrībā pieņemto normu un priekšstatu pārkāpēji.

Katrs autors risina savu tēmu un izpaužas sev tuvā mākslas veidā. Leonards Laganovskis sev raksturīgā socārtiski asi griezīgā ironijā pievērsies spēlēm ar politisko kontekstu, šoreiz politiskus simbolus ieraugot grūtnieces vēdera ultrasonogrāfijās. Miķelis Fišers gleznās kosmiskā vidē risina spraigus sižetus, ezotēriskajās iztēles rotaļās iekļaujot visai būtiskas atziņas par mūsu ikdienišķajām attiecībām ar varu un citam ar citu. Pavisam nešpetni publiskajā telpā ir spēlējies Ivars Grāvlejs – strādājot par foto reportieri kādā cienījamā Prāgas laikrakstā, mākslinieks pasācis “izpušķot” dokumentālās ainas ar savas izdomas augļiem, tādējādi neuzbāzīgi brīdinot par labticīgā masu mediju patērētāja naivitāti. Citādāk un citas robežas pārkāpis Krišs Salmanis, kurš zemapziņas sajūtu vizualizācijai pakļāvis savu ķermeni. Savukārt Kristians Brekte, konsekventi atrodot sabiedrībai netīkamus kontekstus, nokļuvis tieši Frankenšteina uzdoto jautājumu krustugunīs.

Kad deviņpadsmitgadīgās angļu meitenes Mērijas Šellijas prātā 1816.gadā piedzima Frankenšteins, neviens pat iedomāties nevarēja par tā spēku ļaužu apziņā un bezapziņā pāris turpmākajos gadsimtos. Patiesībā Frankenšteins ir stāsta galvenā varoņa, nabaga jaunā, romantiskā, ģeniālā zinātnieka uzvārds, kas pielipis arī viņa radītajam monstram, kurš, savukārt, visdrīzāk ir uzskatāms par sevi plosīt kārā radītāja – zinātnieka Viktora Frankenšteina alter ego: “Viktors (smejas): Skolā bija tik garlaicīgi! Es gribēju uzzināt, kāpēc eksistē lietas... kā tās eksistē... nevis bezjēdzīgas dievības, muļķīga mūzika. Esamības likumus! Tāpēc es sāku lasīt aizliegtas grāmatas. Agripu, Paracelzu...” (Citāts no Nika Dīra lugas “Frankenšteins” pēc Mērijas Šellijas romāna “Frankenšteins jeb jaunais Prometejs” motīviem.)
Frankenšteina tēls jau gandrīz 200 gadus klīst pa pasauli, ne vien visus biedējot, bet arī jautājot: “Kas ir cilvēcības esamības būtība?”, “Vai cilvēcei ir jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām?”, “Kāpēc mēs vēršamies pret tiem, kas ir atšķirīgi?”, “Kas ir mīlestība?”... Šie ir jautājumi, kas risināmi gan personiski, gan kolektīvi.

Izstāde „Bīstamās rotaļas” no 11.septembra līdz 30.decembrim bez maksas būs apskatāma stundu pirms katras Dailes teātra izrādes, kā arī izrāžu laikā.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2018 Visas tiesības paturētas