Mazā Mežotnes pils atklās koncertsezonu ar “Rīgas festivāla” koncertu “Džons Keidžs un videomāksla”


Piektdien, 14. jūnijā plkst. 20.00 Mazā Mežotnes pils atklās savu vasaras koncertsezonu ar komponistu Džona Keidža, Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu pianista Jura Žvikova un Latvijas Nacionālās operas klavieru trio “Opera” izpildījumā. Mūziku koncertā “Džons Keidžs un videomāksla“ papildinās režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna īpaši šim koncertam gatavotās videoprojekcijas.


Džona Keidža mūzikas eksperts, pianists Juris Žvikovs koncertā atskaņos komponista sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm, kā arī kopā ar vijolnieci Svetlanu Okuņu un čellisti Ingu Sunepu atskaņos Pētera Plakida “Romantisko mūziku” vijolei, čellam un klavierēm un Dmitrija Šostokoviča „Trio mi minorā”.


Daļu programmas aizņems Džona Keidža mūzika – izdompilnā nejaušības slavētāja un kaislīgā sēņu pētnieka Keidža idejas veidojušas apvērsumu priekšstatos par mūziku. Mūzikas vēsturnieki Keidžu uzskata par konceptuālisma ieviesēju skaņumākslā - lūk, Keidža izteikums, kas labi raksturo viņa uzskatus: “Komponistam jāatmet vēlme kontrolēt skaņu, viņam jāatbrīvo gars no mūzikas un jāattīsta tādi izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skaņām būt viņām pašām, nevis cilvēka izdomāto teoriju nesējām vai cilvēcisku jūtu izpausmēm.” Amerikāņu izcelsmes mūziķis, mūzikas teorētiķis un filozofs, kā arī mikologs (sēņu pētnieks) Džons Keidžs (1912 – 1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20.gadsimta komponistiem un domātājiem, uzskatīts par avangarda līderi mūzikā un ambientās mūzikas pamatlicēju. Viņš pazīstams arī kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas “cilvēktiesībām”. Keidžs ir klusuma jaunatklājējs Rietumu kultūrā, viņa populārākais skaņdarbs ir „4:33” (1952) jeb četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes klusuma. Viens no amerikāņu komponista radikālākajiem teicieniem - Sounds we hear are music (“Viss, ko dzirdam, ir mūzika”), satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību: jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums izpildījumā uz skatuves klausītājiem līdz tam nebija iedomājams.


Programmas otrajā daļā – Plakidis un Šostakovičs. Ievērojamā komponista, lieliskā pianista un izcilā pedagoga Pētera Plakida “Romantiskā mūzika”, pēc autora teiktā, balstās uz vienlaicīgu kontrastu: opusa sākumdaļā stīginstrumenti skan romantiski, bet klavierpartija – antiromantiski. Mūzikai attīstoties, izveidojas diezgan asa konfliktkulminācija. Viss beidzas samierinoši, apskaidroti. “Romantiskā mūzika” tapusi Alfrēda Kalniņa 100.
dzimšanas dienas laikā, un skaņdarba romantiskā puse netiešā veidā ir sveiciens Alfrēdam Kalniņam. Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio ir komponista veltījums drauga Ivana Sollertinska piemiņai. Sollertinskis (1902–1944) bija fenomenāli erudīts mūzikas zinātnieks, teātra eksperts, romāņu valodu zinātājs, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām, Ļeņingradas konservatorijas profesors un Ļeņingradas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Viņš nomira no sirdslēkmes 1944. gada naktī no 10. uz 11. februāri – dažas dienas pēc tam, kad tika teicis ievadvārdus Šostakoviča Astotās simfonijas atskaņojumam Novosibirskā. Interesanti, ka krievu mūzikas vēsturē klavieru trio palaikam kļuvuši par piemiņas skaņdarbiem – Čaikovskis rakstīja Nikolaja Rubinšteina piemiņai, Rahmaņinovs savā trio pieminēja Čaikovski, Arenskis komponēja veltījumu Karla Davidova piemiņai. Nu bija Šostakoviča kārta tērpt mūzikā atmiņas par vīru, ko pats sauca par savu tuvāko draugu.


Latvijas Nacionālās operas klavieru trio “Opera” pirmais koncerts notika 2001. gada 20. oktobrī LNO Beletāžas zālē pēc orķestra koncertmeistaru Svetlanas Okuņas un Ingas Sunepas ierosmes. Kopš tā laika jau vairāk nekā desmit gadu trio muzicē nemainīgā sastāvā. Trio nodibināšana veicināja kamermuzicēšanas tradīciju atjaunošanu LNO Beletāžas zālē. Koncertos iesaistās operas simfoniskā orķestra mākslinieki un operas solisti, šie koncerti allaž saņem klausītāju lielu atzinību. LNO klavieru trio piedalās arī “Latvijas Koncertu” rīkotajos projektos un LNO izrādēs. Par izcilu sniegumu baletā “Smilšu vīrs” trio dalībnieki 2008. gadā saņēma “Latvijas Gāzes” balvu. Trio repertuārā ir Fransē, Haidna, Mendelsona, Mocarta, Pjacollas, Rahmaņinova, Šostakoviča un Šūmaņa darbi.


Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.


Svetlana Okuņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vijoles klasi pie profesora Voldemāra Šeļegova. No 1987. gada strādā Latvijas Nacionālās operas orķestrī; kopš 1997. gada – orķestra koncertmeistare. Sadarbojusies ar Radio estrādes orķestri, Latvijas filharmonijas kamerorķestri, piedalījusies LNO orķestra trio un kvartetos, strādājusi par koncertmeistari Liepājas simfoniskajā orķestrī un Igaunijas teātra Estonia orķestrī. Svetlana Okuņa saņēmusi a/s “Aldaris” gada balvu 1998 un “Latvijas Gāzes” gada balvu 2010 par īpašiem nopelniem operas un baleta mākslā.


Inga Sunepa 1991. gadā absolvējusi JVLMA profesores Eleonoras Testeļecas klasi; 1995. gadā ieguvusi maģistra grādu kameransambļa specialitātē. Starptautisku konkursu laureāte. LNO orķestra čellu grupas koncertmeistare. Spēlējusi orķestrī “Rīgas kamermūziķi” visu tā pastāvēšanas laiku; kā koncertmeistare sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Nordic Symphony, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Tallinn Sinfonietta un Sinfonietta Rīga. Kā soliste bieži piedalās dažādos kamermūzikas projektos un CD ierakstos. 1999. gadā Inga Sunepa saņēma a/s “Aldaris” gada balvu un 2009. gadā – “Latvijas Gāzes” gada balvu kā labākā operas orķestra māksliniece.


Kopā ar trio “Opera” šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.


Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandina vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – “Rīgas festivāls”. Kļuvis par lielisku tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, “Rīgas festivāls” šogad notiek no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un pasaules māksliniekus. Biļetes uz koncertu „Sitaminstrumentu zvaigznes“ un citiem “Rīgas festivāla” koncertiem pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.


“Rīgas festivāls” ir lielākais klasiskās mūzikas festivāls Baltijā, to rīko VSIA “Latvijas Koncerti”, pulcējot pasaules klasiskās un džeza mūzikas zvaigznes un Latvijas spožākos māksliniekus. “Rīgas festivāla” sadarbības partneri ir Rīgas dome un VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Plašāka informācija: www.rigasfestivals.lv.


Foto: Publicitātes

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2017 Visas tiesības paturētas