Rīgas galerijā atklās Sandras Krastiņas personālizstādi



Rīgas galerijā 29. martā atklās Sandras Krastiņas personālizstādi "Pirmdiena. Otrdiena. Trešdiena. Ceturtdiena. Un nakts..."

Sandra Krastiņa par izstādes ideju - "Kas notiek ar cilvēku, kad it kā nekas nenotiek? Diena seko dienai, un neapturami iztek mūsu dzīves laiks. Apzinātie esības pieturas punkti parasti uzplaiksnī gluži ikdienišķās atziņās: ak, pavasaris jau klāt; ka tik naktī neuznāk sals; šodien tāds nemierīgs prāts un gremž garām palaistās iespējas; varbūt mest iesākto pie malas un doties projām, jo visa dzīve taču vēl priekšā! Un tā - atsevišķajā meklējot kopumu –aizslīd gan pirmdiena, gan otrdiena, gan trešdiena un ceturtdiena... Bet laika rezervē ir vēl nakts."

Izstādei "Pirmdiena. Otrdiena. Trešdiena. Ceturtdiena. Un nakts..." māksliniece gatavojās divus gadus. 13 jaunas lielformāta gleznas iezīmē Jaunu līniju Sandras Krastiņas figurālās glezniecības attīstībā.

Sandra Krastiņa (dz. 1957) uz latviešu mākslas skatuves uznāca 1980. gadu sākumā. Kopā ar savas paaudzes jaunajiem gleznotājiem viņa radikāli mainīja sabiedrībā pastāvošos priekšstatus par latviešu figurālo glezniecību.

1988.gadā Sandra Krastiņa piedalījās latviešu jauno mākslinieku darbu izstādē "Post-Tradicionālisms" Centrālajā mākslinieku namā Maskavā. 1990.gadā kopā ar studiju laika domubiedru grupu Sandra Krastiņa bija leģendārās izstādes–akcijas "Maigās svārstības" dalībniece izstāžu zālē "Latvija". Šī izstāde nostiprināja jaunās gleznotāju grupas radikālisma un sekmēja jaunas estētikas ienākšanu latviešu mākslā.

1991. un 1995. gadā Sandras Krastiņas personālizstādes notika Mākslas muzejā Arsenāls, 1999. gadā māksliniece Valsts Mākslas muzejā sarīkoja personālizstādi "Glezna un glezna".

Gleznotāja piedalījusies grupu izstādēs Frauen Museum Bonnā (1992), Grand Salle de l'Aubette Strasbūrā (1997), Maison du Danemark Parīzē (1998), Brēmenes Pilsētas galerijā (2002), Zvolles Pilsētas muzejā (2002) un citās nozīmīgās latviešu mākslas izstādēs.

Mākslinieces personālizstāde 1999. gadā Nacionālajā muzejā izcēlās ar radošo meklējumu kvintesenci un iezīmēja autori kā zilās krāsas valdnieci.
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas