Saeimā var aplūkot Vispārējo latviešu Dziesmu svētkiem veltītu izstādi

Saeimas nama bibliotēkā apskatāma izstāde „Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem - 140”, kas ļauj ielūkoties unikālas mūsu tautas tradīcijas – kora dziedāšanas un Dziesmu svētku – vēsturē. Izstādē eksponēti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja priekšmeti, tostarp no XXI līdz XXIV Dziesmu svētkiem.


Kora dziedāšana ir daļa no latviešu tautas nacionālās identitātes, un koru kustība Latvijā aizsākusies 19.gadsimta vidū, vainagojoties ar I Vispārējiem latviešu Dziedāšanas svētkiem 1873.gadā. Šie svētki aizsāka tradīcijas, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām, tostarp svētku gājienu, kopkora koncertu, kā arī citas. Laikā līdz 1910.gadam notika arī II, III, IV un V Dziesmu svētki, tajā skaitā vienīgie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas nenotika Rīgā, bet gan Jelgavā 1895.gadā.


Līdz ar Latvijas Republikas dibināšanu, Dziesmu svētki kļuva par nozīmīgu mūsu valsts kultūras dzīves daļu. VI līdz VIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus organizēja Latviešu Dziesmu svētku biedrība, savukārt IX latvju vispārējos dziesmu svētkus rīkoja rīcības komiteja, kas darbojās Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa aizbildniecībā.


Padomju varas gados Dziesmu svētki kļuva par valstiskas nozīmes notikumu, kas tolaik nebija iedomājams bez padomju patriotismu, internacionālismu un dzīvi padomju zemē slavinošām dziesmām. Šajā laikā svētkus rīkoja un dziesmu repertuāru noteica Centrālā republikāniskā dziesmu svētku komisija. Tomēr par spīti tam arī padomju varas gados Dziesmu svētki veica tautas saliedēšanas uzdevumu. Padomju laikā svētki notika 21.jūlijā - Latvijas PSR dibināšanas dienā.


1990.gadā notika XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki, un šo svētku programma atkal bija brīva no cenzūras, svētku programmā tika iekļautas daudzas iepriekš aizliegtas dziesmas, turklāt svētkos piedalījās pasaules latviešu diasporas kori un diriģenti.


Izstāde „Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem - 140” Saeimas nama bibliotēkā apskatāma līdz 2013.gada 15.novembrim.

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas