Lai iepazītos ar literatūras un grāmatniecības stratēģiju 2012. – 2014.gadam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, tikās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi un rakstniecības un grāmatniecības nozaru pārstāvjiem.
Stratēģijā ietverti četri nozares attīstības prioritārie virzieni– jaunu un kultūrnozīmīgu grāmatu pieejamības nodrošināšana pašvaldību un publiskajās bibliotēkās, kam 2012.gadā būtu nepieciešami 150 tūkstoši latu, bērnu lasīšanas veicināšanas programmas īstenošana pašvaldību un skolu bibliotēkās, kam šogad plānoti 80 tūkstoši latu, savukārt valsts atbalstam latviešu oriģinālliteratūras tapšanai, tulkošanai un izdošanai ārvalstīs, pētniecības procesam un grāmatu autoru un veidotāju tikšanās pasākumiem Latvijas reģionu bibliotēkās un citās kultūras telpās šogad būtu nepieciešams 170 tūkstošus latu liels finansējums. Tāpat paredzēts, ka publiskā patapinājuma apmērs tiks aprēķināts 10 procentu apmērā no obligāto eksemplāru, valsts un pašvaldību grāmatu iepirkuma finansējuma.
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete izteica gandarījumu, ka stratēģija veidota, parādot literatūras un grāmatniecības nozares būtisko ieguldījumu latviešu valodas attīstībā un bagātināšanā. Vienlaikus viņa pauda bažas par latviešu valodas attīstību citos segmentos.
„Daiļliteratūras darbu tulkošana un latviešu darbu izdošana ārzemēs nav vienīgā valodas attīstības daļa. Diemžēl pašreiz plānošanas dokumentos neatspoguļojas atbalsts latviešu valodai kā latviešu etnosa dzimtajai valodai un kā Latvijas identitātes pamatam. Ir nepietiekams atbalsts Eiropas Savienības dokumentu tulkošanai, no kā rodas lielākā daļa jaunvārdu, un terminoloģijas nozare ir atstāta pašplūsmā, tāpat Latvijā ir maz iespēju tulkot ārzemju populārzinātnisko literatūru,” akcentēja I.Druviete. „Jādomā, kā stiprināt latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības un integrācijas pamatu vienotā kultūrtelpā. Ja mēs neattīstīsim latviešu valodu tieši latviešiem, kas būs tas, ko mēs vēlēsimies, lai apgūst visi Latvijas iedzīvotāji?” vaicāja komisijas priekšsēdētāja.
Dzejniece un žurnāla „Latvju Teksti” redaktore Liāna Langa pauda viedokli, ka, salīdzinot ar pasaules slaveniem autoriem, latviešu proza ir augsta līmeņa un konkurētspējīgs produkts ar lielu potenciālu - ārvalstu eksperti ir izvērtējuši latviešu darbus vairākās prestižu universitāšu izdevumu publikācijās. „Arī lielās valstīs tiek atbalstīti literārie talanti un tie tiek reklamēti pasaulē – atdeve un vērtība pēc šādām aktivitātēm ir ļoti liela,” rezumēja Langa. Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga informēja, ka finansējums literatūras nozarei ir stabils, bet ne pietiekams – gadā izdodas finansēt 10 līdz 12 grāmatu izdevumu ārzemēs. Viņš pauda atbalstu praksei finansēt to autoru izdevumus ārvalstīs, kuri ir visvairāk lasītie bibliotēkās.
„Neskatoties uz to, kā ir gājis, esmu apmierināta ar radīto stratēģiju. Tajā ir skaidri prioritāri virzieni, kuros ir jāstrādā un ir skaidri redzams, kā mēs tos vēlamies sasniegt. Mums ir kopīgs mērķis un mēs strādājam kā viena komanda, lai sasniegtu stratēģijas rezultātus. Esam vienojušies par nozares attīstībai nepieciešamo finansiālo atbalstu un jau redzam pirmos soļus, kā mēs šo finansējumu iegūsim,” sacīja kultūras ministre.
Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) vērsa klātesošo uzmanību uz nepietiekamo finansējumu periodiskajiem izdevumiem, kas atspoguļo Latvijas kultūras aktualitātes – pašreizējais finansējums sedz tikai viena periodiskā izdevuma gada budžeta izdevumus. Kultūras ministre informēja, ka pašlaik noris sarunas ar nozares pārstāvjiem par jauna, vienota kultūras nozares periodiskā izdevuma izveidošanu. Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Ieva Struka pauda cerību, ka nākamajā publiskā iepirkuma konkursā tiks iekļauti stingrāki nosacījumi un minēts konkrēts finansiālais atbalsts – jauna mediju radīšanā ir ļoti būtiska finansiālā stabilitāte.
| Tweet |
|
