Skolas direktore: Bērniem ļoti nepieciešama satikšanās



Attālinātās mācības nevar notikt mūžīgi, lai gan šobrīd tās ir iegājušas ilgtermiņa fāzē. Liela daļa sabiedrības, tostarp skolēni, ir noguruši no ierobežojumiem un vēlas satikšanās un klātienes komunikāciju prieku, stāsta Alūksnes pilsētas sākumskolas direktore Uva Grencione-Lapseniete. Viņa norāda, ka šobrīd ir ļoti būtiski rast vidusceļu starp drošu mācīšanos un iespēju uzlabot bērnu mentālo veselību.

Atgriešanās ikdienas režīmā ir iespējama tikai ar vakcinēšanos

Pats būtiskākais izglītības līmenis šobrīd ir pirmsskola, kas vienlaikus nozīmē vecāku iespējas atgriezties pilnvērtīgā darbā. Tāpēc ir ļoti svarīgi vakcinēt pirmsskolu pedagogus un darbiniekus. Manuprāt, jāapzinās arī darbspējīgā vecuma iedzīvotāju loma sabiedrībā un viņu veselības un drošības nozīme. Lai gan attālinātās mācības ir pavērušas dažādas iespējas, tās ir izvērtušās par ilgtermiņa risinājumu, kas ietekmē gan bērnus, gan pedagogus, gan vecākus. Atgriešanās ikdienas režīmā ir iespējama tikai ar vakcinēšanos, tāpēc ceru, ka aizvien vairāk cilvēki būs gatavi to darīt.

Apzināmies stāvokļa nopietnību

Mūsu sākumskolā lielākā daļa pedagogu ir gatavi vakcinēties, arī novadā kopumā no 200 skolotājiem aptuveni 150 ir pauduši gatavību vakcinēties. Līdzīga situācija ir arī trīs pilsētas skolās. Ar kolēģiem daudz esam diskutējuši par šo jautājumu, kā uzdevuši jautājumus ārstiem. Vairākās pirmsskolās jau divas reizes bija izsludināta karantīna, tāpēc mēs apzināmies stāvokļa nopietnību.

Ģimenes ārstu iesaiste

Balstoties uz reģionālo principu, kaimiņu novadā – Apē – tika atļautas klātienes mācības, taču tas ilga tikai nedēļu. Arī blakus esošajos Balvu un Gulbenes novados saslimstības rādītāji ir salīdzinoši augsti, kas skaidri apliecina nepieciešamību vakcinēties. Mums ir gan vēlme, gan iespējas to darīt – lai sekmētu ātrāku procesa norisi, arī sākumskolas ārsta palīgs var palīdzēt. Vakcināciju var īstenot arī skolas telpās. Ņemot vērā, ka gandrīz ikviens iedzīvotājs ir reģistrēts pie kāda ģimenes ārsta, domāju, ka tieši ģimenes ārstiem jābūt piekļuvei visiem datiem un jāorganizē šis process.

Pandēmijas nogurums un ierobežojumi

Runājot par savu izvēli, varu teikt, ka arī es sākumā domāju – lai citi vakcinējas vispirms, pagaidīšu un pavērošu situāciju, taču, redzot statistiku, ir skaidrs, ka mēs nedrīkstam gaidīt. Savu tēvu, kurš dzīvo Jelgavā, neesmu satikusi vairāk nekā pusgadu, jo ļoti atbildīgi ievēroju visus ierobežojumus. Tomēr vienlaikus saprotu arī cilvēkus, kuri pandēmijas noguruma ietekmē, nākuši pie pretēja efekta, piemēram, pusaudži, kuri vakaros tiekas un dodas pastaigās. Bērni ir izslāpuši pēc klātienes satikšanās un komunikācijas. Ikdienā bērni un jaunieši savstarpēji komunicē tikai caur ekrānu, kas ļoti būtiski ietekmē viņu mentālo veselību.

Sporta un interešu izglītības iespējas svaigā gaisā

Viens vīruss dažu mēnešu laikā ir sagriezties visu pasauli kājām gaisā. Ja raugāmies prātīgi, pie klātienes mācībām atgriezīsimies ne ātrāk kā nākamā mācību gada sākumā, taču, ja skatāmies no tā, cik ļoti tas ir nepieciešams, teiktu, ka vismaz daļēja klātiene būtu vajadzīga jau maijā. Vismaz atjaunojot sporta un interešu izglītības iespējas svaigā gaisā. Maijā arī mūsu platuma grādos ir gana silts un bērniem ļoti nepieciešama klātienes satikšanās.

Skola ir arī emociju gūšana

Skolas apmeklēšana jau nav tikai stāsts par mācībām, bet arī par emociju gūšanu. Nodarbības ārā ir iespēja vismaz uz dažām stundām nomainīt vidi, tiekot ārā no mājas. Vienlaikus uzskatu, ka nav nepieciešams noteikt konkrētu atļauto stundu skaitu, jo skolas un to apkārtējās teritorijas ir ļoti dažādas. Katrai skolai jāļauj zināma autonomija šajā jautājumā.

Autore: Alūksnes pilsētas sākumskolas direktore Uva Grencione-Lapseniete

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas