3. novembrī Ventspilī, koncertzālē “Latvija” savu pirmo un līdz šim vienīgo solo koncertu Latvijā sniegs kanādiešu mūziķis, bards, kolektīva “Wolf Parade” dibinātājs Spensers Krūgs (Spencer Krug).
Britu Kolumbijā dzimušais mūziķis vēl līdz nesenai pagātnei savas solo mākslinieka gaitas asociēja ar skatuves vārdu “Moonface”, pēc kura viņu vēl šodien atpazīst neviens vien klausītājs arī Latvijā. Tiesa, pagājušā gada rudenī Spensers teica ardievas savam “Moonface” “projektam”:
“Neviens no albumiem, kuru esmu īstenojis kā “Moonface” man nav licis kaunēties, un ar šo, “This One’s For the Dancer & This One’s For the Dancer’s Bouquet” es lepojos visvairāk. Varbūt tā ir labāk – pabeigt uz sev personīgi augstākās nots, pasniegt to kā dāvanu klausītāju ballītēm pirms “Moonface” pazūd aizmirstībā.”
Tūkstošgades sākumā, vēl dzīvodams Kanādas rietumkrastā, Spensers Krūgs iesaistījās savos pirmajos plašāku atpazīstamību guvušajos kolektīvos. Uz īsu brīdi tas bija “Frog Eyes”, kurā viņš muzicēja ar draugu un istabas biedru Keriju Mērseru (Carey Mercer). Drīz vien Krūgs pārcēlās uz Monreālu un paralēli kompozīcijas studijām Konkordijas universitātē sāka muzicēt kopā ar Denu Bekneru (Dan Boeckner). Tapa “Wolf Parade” – pēdējo divu gadu desmitu viena no nozīmīgākajām Kanādas neatkarīgās rokmūzikas apvienībām, kura ar radošiem pārtraukumiem un izmaiņām sastāvā muzicē joprojām, uz savu svaigāko studijas veikumu “Cry Cry Cry” (izdots 2017. gadā) cienītājiem liekot gaidīt septiņus gadus… Protams, jāpiemin arī kolektīvi “Sunset Rubdown” un “Fifth of Seven”, kuros katrā S. Krūgs izpaudies atšķirīgi no iepriekš ierastā. Ja savulaik, divtūkstošo gadu sākumā, dažs runāja par divām Monreālas neatkarīgās mūzikas frontēm, vienu no kurām pārstāvēja izdevniecības “Constellation Records” kopienai piederošie mūziķi, bet otru – “Wolf Parade” un “Arcade Fire”, tad Krūga sadarbība ar Bekiju Fūnu (Rebecca Foon, kolektīvu “Godspeed You! Black Emperor”, “Esmerine”, “Thee Silver Mt Zion” u. c. dalībniece) un Reičelu Livainu (Rachel Levine) šīs runas kliedēja. Mūziķis turpina apliecināt savu ieinteresētību mūzikā kā nepastarpinātākajā no mākslām un dara to, nerēķinoties ar šodienas strāvojumiem, uzvedības normām un no paša neatkarīga diktāta.
“Pēdējo 15 gadu laikā esmu izdevis gana daudz ierakstu kopā ar dažādiem mūziķiem. Tie visi joprojām ir man svarīgi. Lai arī esmu pateicīgs par gūto pieredzi, mani vienmēr ir mulsinājis ilgais un bieži vien bezjēdzīgais laiks līdz mana mūzika nonāk pie klausītāja, kad tā pametusi mani pašu. Brīdī, kad tu [klausītāj] izlem, mīli vai ienīsti dziesmu, es jau sen pats esmu pārstājis par to domāt. Tas tāpēc, ka t. s. “mūzikas industrija” darbojas pēc saviem, īpatniem principiem. Tie mani un klausītāju nostāda atšķirīgās pozīcijas, taču es gribu, lai mēs mūziku piedzīvojam kopā, vienā vietā un laikā,” savu izvēli neslēpties aiz kāda no skatuves vārdiem un ik pa laikam internetā publicēt savas jaunākās kompozīcijas, nerēķinoties ar “industriju” vai citiem ārējiem apstākļiem, skaidro Spensers Krūgs.
Foto: Publicitātes
