Ar izstādi “Trauslā realitāte” šonedēļ tiek atklāts RIXC Mākslas un zinātnes festivāls



Šo ceturtdien, 25. augustā, plkst. 18.00 ar izstādi “Trauslā realitāte” tiks atklāts RIXC Mākslas un zinātnes festivāls, kas norisināsies Rīgā no 25. augusta līdz 16. oktobrim. RIXC festivāla programmas centrālais notikums ir izstāde “Trauslā realitāte”, kas būs aplūkojama Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Sporta 2 kvartālā.

Atklāšanā festivāla kuratori Rasa Šmite un Raitis Šmits iepazīstinās ar mākslas darbiem, kas pēta “trauslo realitāti” no “dabas-kultūru” perspektīvas, apspriežot mākslas transformējošo potenciālu un “dzīvo tehnoloģiju” iespējas paplašināt mūsu realitāti, padarot mūs empātiskākus vienam pret otru un mūsu vidi, kā arī Raitis Šmits iepazīstinās ar savu jauno grāmatu “Jauno mediju māksla. Saglabāšana un reprezentācija”, kas ir unikāls pētījums un atskats vēsturē par jauno mediju mākslu Latvijā, kā arī RIXC ieguldījumu laikmetīgās mākslas jomā Latvijā un RIXC mākslas un zinātnes festivāla izaugsmi staptautiski nozīmīgā jauno mediju mākslas notikumā, kas Rīgā pulcē profesionālus māksliniekus, mākslas, zinātnes un tehnoloģiju ekspertus un pētniekus.

Šī gada festivāls tiecas aplūkot mūsu laikmeta mestos izaicinājumus: līdzās mediju visuresamībai, nedrošībai par pandēmijas sekām un sociālajai sašķeltībai, ko vēl vairāk pastiprina līdzās notiekošais karš, šobrīd pieredzot mūsdienu pasaules “trauslo realitāti'.

Ko māksla var? Ko zinātne piedāvā? Kādas virtuālās un paplašinātās realitātes tehnoloģijas mums palīdzētu kļūt empātiskākiem – vienam pret otru un pret mūsu planētu? RIXC Mākslas un zinātnes festivāla “Trauslās realitātes” mērķis nav sniegt atbildes, bet gan radīt platformu kopīgām sarunām un “vizionēt” – kā uzbūvēt pasauli, kurā tāds karš – kā šobrīd notiekošais Krievijas uzbrukums Ukrainai – nebūtu iespējams.

Festivāla izstādē no 25. augusta līdz 16. oktobrim būs apskatāmi 13 ārvalstu un Latvijas mākslinieku darbi, kuros autori uz šobrīd aktuāliem pasaules procesiem raugās no tehno-ekoloģiskas perspektīvas, pētot gan Čornobiļas atsvešinātās zonas telpu akustiku, gan virtuāli iegremdējoties karavīru imersīvajā atmiņā, gan vizualizējot mūsu gatavību visdažadākajām kataklizmām – sākot no zemestrīcēm, viesuļvētrām, kara likumiem līdz pat zombiju apokalipsei. Savukārt, izmantojot un trenējot mākslīgo intelektu, mākslinieki attēlos liek izdzist tajos fiksētajiem cilvēkiem vai arī, izmantojot mākslīgos neironu tīklus, rada pilnīgi jaunu un neierastu, no seniem fotouzņēmumiem restaurētu portretu estētiku. Apmeklētājiem arī pašiem būs iespēja veidot ritmiski interaktīvu dialogu ar mākslīgā intelekta radītām “ekstraplanetārām sistēmām” vai arī radīt īslaicīgus un mainīgus selfijus ar virtuālām mušām.

Izstāde tiecas izspēlēt daudzšķautņainas tēmas, aktualizējot laikmetīgo apstākļu trauslumu, ko radījis karš, pandēmijas sekas, mediju visuresamība un sociālās šķelšanās. Izstādes mākslinieki izmanto paplašinātās realitātes tehnoloģijas un mākslas transformējošo potenciālu, balstot savu “reālisma” pozīciju “dabas-kultūras” perspektīvā – Gvatari “ekozofijas”, Latūra “terestriālās kopā pastāvēšanas” un Haravejas “mākslas dzīvot uz sabojātās planētas” ideju garā…

Ar tādu pašu nosaukumu kā amerikāņu dzejnieka Ričarda Brautigana 1967. gadā sarakstītais dzejolis, turku mākslinieka un vadošā mākslīgā intelekta mākslas pioniera Memo Akten eksperimentālā filma “Visu uzraugošās mīlošās žēlastības mašīnas / dziļākās meditācijas #1-#6” vēsta par mūsu apsēstību ar tehnoloģijām un to fetišizāciju un dievišķošanu. Tā kā robežas starp “dabu” un “mākslīgo”, starp “cilvēku” un “tehnoloģijām” ir iztēlotas un realitātē neesošas, mūsu pūliņi savaldīt dabu un pakļaut viņu savai gribai īstenībā ir pūliņi pakļaut un ieslodzīt mūs pašus.

Mākslīgā intelekta mākslas, neironu tīklu un mašīnmācīšanās celmlauža, vācu mākslinieka Mario Klingemana, izstādes mākslas darbs “Nervu sabrukums” ir attēlu sērija, kas ir ģenerēti ar ģeneratīvo konkurējošo tīklu (GAN) palīdzību. Attēli līdzinās portretiem no senaizgājušiem laikiem, kuru tēli atgādina cilvēkus, tiem pilnībā vēl nelīdzinoties. Nervu sabrukums ir piemērs mākslas virzienam, ko mākslinieks dēvē par “neirālismu” – māksla, kas ir radīta izmantojot mākslīgus neironu tīklus.

Apskatot Krievijas īstenoto militāro iebrukumu Ukrainā, ir skaidrs, ka objektīvas informācijas nepiejamība un klaja dezinformācija, lielai daļai Krievijas iedzīvotāju un tās atbalstītāju citviet pasaulē, liek dzīvot alternatīvā realitāte, kur, atsaucoties uz Orvelu, 2 + 2 = 5, un kur Krievijas armijas karaspēks ir atbrīvotāju lomā. Jaunā latviešu mākslinieka Jurģa Petera instalācija “Alternatīvās realitātes” sastāv no atrastiem attēliem ar kritušajiem Krievijas armijas karavīriem. Atsaucoties uz dažādu algoritmu iesaisti dezinformācijas izplatībā, mākslinieks ir izmantojis mašīnmācīšanās rīkus, lai no šiem attēliem izdzēstu pašus karavīrus.

Izstādes “Trauslā realitāte” mākslinieki: Debija DINGA / DBBD.SG (Debbie DING / DBBD.SG, SG), Jakobs KIRKEGĀRS (Jacob KIRKEGAARD, DK), Mario KLINGEMANS (Mario KLINGEMANN, DE), Hajuna KVONA (Hayoun KWON, KR), Memo Akten (TR), Lorāns MINJONO un Krista ZOMMERERE (Laurent MIGNONNEAU and Christa SOMMERER, FR/AT), Alvis MISJUNS (LV), Jurģis PETERS (LV), Sahedžs RAHALS (Sahej RAHAL, IN), Alisone STJUARTE (Allison STEWART, US), Sabīne ŠNĒ (LV), Teo TRIANTAFILIDIS (Theo TRIANTAFYLLIDIS, GR).

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas