VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz “Rudens kamermūzikas festivāla” noslēguma koncertu šī gada 23. oktobrī “Dzintaru koncertzālē”, kur uzstāsies viens no pasaulē atzītākajiem stīgu kvartetiem - “Quatuor Ébène”, kas iedvesmo klausītājus visā pasaulē! To apliecina arī pagājušajā nedēļā saņemtā “Gramophone” balva par gada labāko kamermūzikas ierakstu. Parīzē mītošais “Quatuor Ébène” ar izsmalcinātu uzdrīkstēšanos spēj iegremdēties visdažādāko laikmetu akadēmiskās mūzikas dzīlēs un vienlīdz viegli pārvērsties arī šarmantā džeza ansamblī. Koncertprogrammā - Henrijs Pērsels “Fantāzijas”, Ģerģs Ligeti “Pirmais stīgu kvartets” (Métamorphoses nocturnes) un Roberts Šūmanis “Pirmais stīgu kvartets”.
Ar savu telepātisko saprašanos, harizmātisko spēli un svaigo pieeju klasiskās mūzikas tradīcijām “Quatuor Ébène” ir viens no pārsteidzošākajiem mūslaiku stīgu kvartetiem.
Savus pirmos panākumus kvartets guva 2004. gada “ARD” mūzikas konkursā, nodrošinot sev tūlītēju atpazīstamību un vairākus apbalvojumus arī citos konkursos. 2005. gadā kvartetam tika piešķirta “Forbergas-Šneideres fonda” Belmonta balva, 2007. gadā kvartets bija prestižās “Borletti-Buitoni balvas” ieguvējs, bet 2019. gadā kā pirmais ansamblis balvas pasniegšanas vēsturē tika pagodināts ar Frankfurtes mūzikas balvu.
Līdzās stīgu kvarteta tradicionālajam repertuāram kvartetam labpatīk iedzīvināt arī neakadēmiskās mūzikas žanrus. Džeza standartu un popdziesmu improvizācijas, kas aizsāktas 1999. gadā kā laika kavēklis universitātes muzicēšanas starplaikos, nu kļuvušas par “Quatuor Ébène” firmas zīmi. Šobrīd kvartets ir izdevis jau trīs neakadēmisko žanru albumus. Šo kvarteta darbības šķautni atzinīgi novērtējuši gan klausītāji, gan mūzikas kritiķi.
“Quatuor Ébène” albumi ar Bēlas Bartoka, Ludviga van Bēthovena, Kloda Debisī, Jozefa Haidna, Gabriela Forē, Fanijas un Fēliksa Mendelszonu ierakstiem ir saņēmuši vairākas mūzikas ierakstu balvas, tostarp “Gramophone”, “BBC Music Magazine” un “Midem Classic” balvas.
Savu 20. jubileju kvartets atzīmēja ar starptautisku projektu “Beethoven Around the World“ ("Bēthovens apkārt pasaulei"), laika posmā no 2019. gada maija līdz 2020. gada janvārim ierakstot visus sešpadsmit Ludviga van Bēthovena stīgu kvartetus sešos kontinentos. Projektu pēc tam vainagoja koncertu sērija Eiropas nozīmīgākajās koncertzālēs, tostarp Parīzes Filharmonijā un Frankfurtes Vecajā operā, bet citas programmas izskanējušas arī Ņujorkas Kārnegī zālē, Verbjē festivālā un Vīnes Koncertnamā.
23. oktobra vakarā “Dzintaru koncertzālē” klausītājus sagaida krāšņa un aizraujoša koncertprogramma “Quatuor Ébène” izpildījumā. Trīs izcili komponisti – Henrijs Pērsels, Ģerģs Ligeti un Roberts Šūmanis.
“Anglijai nekad nav bijis lielāks mūzikas ģēnijs,” tā reiz angļu baroka komponistu Henriju Pērselu aprakstījis kāds viņa laikabiedrs. Daudzu dažādo žanru vidū, ko dižais komponists savā īsajā mūžā ir radījis, noteikti jāmin “Fantāzijas” vēsturisko stīginstrumentu – violu – ģimenes ansamblim. Intelektuāli koncentrētas, emocionāli intensīvas, tehniski sarežģītas un garīgi cildenas – šādi īpašības vārdi nāk prātā, domājot par Pērsela kontrapunkta meistarstiķi, ko mēdz salīdzināt ar Johana Sebastiāna Baha “Fūgas mākslu”.
Savukārt, ungāra Ģerģa Ligeti “Pirmais stīgu kvartets” komponēts laika posmā no 1953. līdz 1954. gadam Budapeštā. Lai gan lielākā daļa Ģerģa Ligeti mūzikas nav saistīta ar viņa vecākā kolēģa Bēlas Bartoka tautisko izteiksmi, vairākos skaņdarbos visa komponista mūža garumā, tomēr manāma atskatīšanās uz Bēlas Bartoka izsmalcināto ritma izjūtu, motīvu attīstību un folkloras materiālu izmantošanu. Tas spilgti vērojams arī Ligeti “Pirmajā stīgu kvartetā”, kur viņš sveicinājis arī Bartoka “nakts mūziku” – īpašu komponista rokraksta zīmi, ko pats tās originālais autors reiz aprakstījis gaužām vienkārši: “Tās ir disonanses, dabas skaņas un vientuļas melodijas.”
Roberts Šūmanis bija pirmais izcilais vācu komponists, kura dzīve un darbs ne tikai daļēji, bet visā pilnībā iemiesoja romantisma laikmeta ideālus. 1842. gads pilntiesīgi dēvējams par Šūmaņa “kamermūzikas gadu”, un “Pirmais stīgu kvartets” bija viens no viņa “kamermūzikas gada” sasniegumiem. Šajā laikā komponists uzrakstīja trīs stīgu kvartetu paraugus un, lai gan vairāku gadu garumā šos darbus bija pieņemts uzskatīt kā pārlieku pianistiskus un stīginstrumentiem nepiemērotus, tajos neatrast brieduma romantismam raksturīgās mūzikas klišejas un izdomas trūkumu. Pirmais stīgu kvartets patiesībā ir pats jaunākais no trīs stīgu kvartetu saimes, un šajā partitūrā var labi redzēt, kādus atklājumus komponists pieredzēja, studējot Mocarta, Bēthovena un Haidna stīgu kvartetus un skribelējot nebeidzamus kontrapunkta vingrinājumus.
Vēl šajā nedēļā “Rudens kamermūzikas festivāla” ietvaros uzstāsies aizrautīgais pianists, vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts, vairāku mūzikas balvu ieguvējs pianists Juris Žvikovs. 20. oktobrī “Spīķeru koncertzālē” koncertporgrammā “Made in California” skanēs Džona Keidža, Džona Adamsa, Henrija Kauela, Džordža Krama, Filipa Glāsa un Lū Harisona mūzika.
Foto: Publicitātes
