No 30. maija līdz 1. jūnijam Rīgā notiks slavenā Izraēlas teātra “Gešer” viesizrādes. Ar tām Latvijā atzīmēsim Izraēlas valsts 75 gadu jubileju un par to norisi varam pateikties veiksmīgai sadarbībai starp mūsu valstīm kultūras jomā. Dailes teātrī būs skatāms Irada Rubinšteina iestudējums “Tunelī” un Rima Tumina izrāde “Neatskaties”. Viesizrāžu programmā paredzētas arī radošas tikšanās un meistarklases.
“Gešer” trupu un tās iestudējumus labi pazīst teātra mākslas mīļotāji visā pasaulē no Ņujorkas līdz Pekinai: 1991. gadā dibinātā trupa viesizrādēs brauc bieži un allaž ar panākumiem, aktīvi piedalās teātra festivālos un godam, valkājot savu vārdu – ivritā “gešer” nozīmē “tilts”, iepazīstina ar Izraēlas teātra mākslu arvien jaunas valstis.
Latvijas publika ar “Gešer” jau ir tikusies trīskārt, pēdējoreiz 2014. gadā. Profesionālie un cilvēciskie sakari starp Latvijas un Izraēlas teātriem nav pārtrūkuši ne uz brīdi. “Gešer” galvenais mākslinieks Mihails Kramenko Rīgā ir noformējis sešas izrādes - “Jevgeņiju Oņeginu” Latvijas Nacionālajā operā un baleta, kā arī piecus Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iestudējumus (“Jakišs un Pupče”, “Kankuna”, “Notikums Višī pilsētā”, “Lai dzīvo karaliene, vivat!” un “Central Park West”). Teātra “Gešer” dibinātājs un leģendārais mākslinieciskais vadītājs Jevgeņijs Arje (1947- 2022) Rīgas Krievu teātrī iestudēja traģikomēdiju “Jakišs un Pupče”. Skatītāji ar nopietnu stāžu nav aizmirsuši arī viņa spožo režijas darbu Rīgas Jaunatnes teātrī – 1982. gada izrādi “Dārgā Jeļena Sergejevna”.
31. maijā un 1. jūnijā Latvijas publikai tiks piedāvāta teātra pastorāle “Neatskaties” pēc Žana Anuija lugas “Eiridīke” motīviem. Rimas Tuminas savā izrādē ir iesaistījis jaunos Izraēlas repatriantus Anatoliju Beliju, Mihailu Umaņecu, Ņikitu Goldmanu-Kohu un Ņikitu Naidjonovu līdz ar “Gešer” trupas aktieriem Israēlu (Sašu) Demidovu, Lilianu Šeli Rutu, Ļenu Fraifeldi, Netu Rotu un Niru Knaanu. Tradicionāli “Gešer” spēles valoda ir ivrits, taču izrādei “Neatskaties” piešķirts izņēmuma statuss: to teātris iestudēja krievu valodā, lai palīdzētu adaptēties gan kolēģiem, kuri pārcēlušies uz Izraēlu no Krievijas, jo nepiekrīt šīs valsts agresīvajai politikai, gan tūkstošiem citu jauno izraēliešu, kuriem arī ir nepieciešams šāds atbalsts. Rīgā “Neatskaties” spēlēs krievu valodā, skatītājus nodrošinot ar latviešu un angļu subtitriem.
Šim “Gešer” žestam ir simbolisks sakars ar izrādes sižetu: Orfejs nolaižas pazemē, lai glābtu savu mīļoto Eiridīki, taču ceļā uz virszemi pēdējā brīdī atskatās un zaudē viņu uz visiem laikiem. Mūsdienu versijā Orfejs ir ielu muzikants, kurš kopā ar savu neveiksminieku tēvu pelna naudu, spēlējot dzelzceļa stacijā, bet Eiridīke ir aktrise, kas gaida vilcienu, lai dotos uz nākamo izrādi. Starp viņiem uzplaiksnī mīlestība, neizbēgama kā nāve un nežēlīga kā dzīve. Vai pasaulē mēdz būt mīlestība bez sāpēm? Vai daiļradei tiešām vajadzīgas mokas? Un vai ir vērts atskatīties?...
Viesizrādes sāksies jau 30. maijā – ar iestudējumu, kurš jau piecas sezonas Izraēlā tiek izpārdots līdz pēdējai biļetei. Tā ir satīriskā hronika “Tunelī”– izaicinoša, spilgta un diemžēl joprojām aktuāla. Asprātīgās Roi Hena lugas pamatā ir likts bosniešu režisora Danisa Tanoviča oskarotās filmas “No Man’s Land” scenārijs. Oriģinālā stāsta galvenie varoņi bija bosnieši un serbi, “Gešer” versijā darbojas Izraēlas karavīri un “Hamas” kaujinieki, kurus liktenis savedis kopā no Gazas puses izraktā tunelī. Ienaidnieki, kas iesprostoti slazdā, pūlas atrast izeju. Nogalināt un mirt vai tomēr glābt citam citu? Lēmums paliek skatītāju ziņā: katrs no viņiem pirms izrādes atdos savu balsi par gaismu tuneļa galā… vai tās neesamību.
Irada Rubinšteina izrādē “Tunelī” spēlē Ido Moseri, Miki Leons, Firass Nasars, Amirs Huri, Aleksandrs Senderovičs, Juvals Janajs, Karina Seruja, Ori Janivs, Ronija Ejnava. Izrāde notiks ivritā ar subtitriem latviešu un krievu valodās.
Viesizrādes atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Izraēlas vēstniecība Latvijā. Viesizrādes organizē producentu kompānija “ART Forte”. Biļetes var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības tīklā un www.bilesuparadize.lv.
Foto: Ilustratīvs
