25. martā plkst. 19.00 tiešraidē no Rīgas Doma baznīcas notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts koncerts “Un miers virs zemes...”. Šoreiz Orķestra “Rīga” rīkotais koncerts izskanēs kā koncertstāsts, sadarbojoties ar režisoru Kārli Anitenu, kā arī ar Latvijas Okupācijas muzeju un tā vēsturnieci Leldi Neimani. Koncerts notiek festivāla WINDSTREAM programmas ietvaros.
1949. gada 25. marts bija traģiska diena latviešu tautas vēsturē, kurā joprojām ik gadu pieminam šo notikumu upurus, viņu izpostītos likteņus, un ar koncertu mēģinām rast mierinājumu mūzikā. Šajā gadā līdzās Orķestra “Rīga” mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Valda Butāna izlolotajai muzikālajai programmai paredzēti vēstures stāsti un liecības, kas, mijiedarbojoties ar mūziku, veidos vienotu koncertstāstu. Iespējams vēl nedzirdētās filozofiskās pārdomās par notikušo dalīsies vēsturniece Lelde Neimane – Latvijas Okupācijas muzeja audiovizuālo materiālu krājuma vadošā speciāliste. Koncerta režisors un moderators Kārlis Anitens.
Koncerta muzikālā programma veidota aptverot ļoti emocionālu un dažu komponistu likteņiem personīgu mūziku. Kā vēsta programmas nosaukums “Un miers virs zemes…”, pēc miera pasaulē lūgsim ar beļģu komponista Jana van der Rosta (Jan van der Roost) skaņdarbu Et in terra pax (1998). Komponists radītajā mūzikā apzināti neizmanto agresijas skaņas, taču bailes no vardarbības un iznīcības tajā ir jūtamas. Darba noslēgums ir pilns cerības: lai nežēlību nomaina miers. Amerikāņu komponista Džeimsa Bārnsa (James Barnes) Trešā simfonija, kurai dots nosaukums “Traģiskā”, radīta neilgi pēc viņa meitiņas nāves. No dziļākās tumsas un izmisuma līdz piepildījuma spožumam un priekam – tāds ir jūtu spektrs, kurā skan simfonija. Koncerta programmā iekļauta simfonijas trešā daļa – izsmalcināti vienkārša un vajājoši skaista fantāzija par pasauli, kas būtu, ja Natālija būtu izdzīvojusi.
Džona Mekī (John Mackey) skaņdarbs “Šis nežēlīgais mēness” (2017) ir skaistās un nemirstīgās nimfas Kalipso dziesma, kura atrod Odiseju neilgi pirms nāves izskalotu kādas salas krastā. Viņa Odiseju ārstē un palīdz atkopties; viņi iemīlas viens otrā. Kādu dienu Odisejs atceras mājas un ģimeni, un izlemj Kalipso pamest. Savukārt no Sergeja Rahmaņinova daiļrades skanēs viens no komponista mītiskākajiem darbiem – simfoniskā poēma “Mirušo sala” (1908), kas tapusi pēc Arnolda Bēklina (Arnold Böcklin) gleznas motīviem. Mūzikā pretstatā nāves tēmai ar muzikāliem efektiem attēlota elpošana, tādējādi radot refleksiju par to, ka dzīvība un nāve ir savstarpēji saistītas.
Latviešu komponistu mūziku koncertā pārstāvēs Imanta Zemzara “Arkādija” (2016), kas izteikta gleznotāja Jaņa Rozentāla krāsās. Skaņurakstā ievijas gan elēģiskākas, gan satrauktākas izjūtas, komponista uzburtās pastorālās ainas – debesīs mākoņi te sablīvējas, te izkliedējas –, un muzikālā darba izskaņu iespējams uztvert dažādi.
Foto: Publicitātes
