Nākamgad neviens no aptaujātajiem uzņēmumiem (149) neplāno samazināt darbinieku algas, tieši pretēji 56% iecerējuši darba samaksu palielināt, liecina starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group veiktais pētījums.
Tiesa gan, uz algas pieaugumu var cerēt tikai atsevišķu darbinieku grupas un plānotais atalgojuma pieaugums ir neliels – vidēji 4,6%.
Salīdzinājumam – treknajos gados darba samaksa gadā palielinājās pat par 30%.
Runājot par šo gadu, 54% uzrunātie uzņēmumi norādīja, ka darba samaksu palielinājuši, 42% atstājuši nemainīgu, bet četri procenti samazinājuši.
Arvien vairāk saņem bonusus
«Kopumā Latvijā darbinieku pamatalga 2011. gadā ir pieaugusi par 1,2 procentiem. Salīdzinot ar pērnā gada datiem, pieaudzis to darbinieku skaits, kuri saņēmuši bonusus. Šobrīd 83% organizāciju ir formālas bonusa sistēmas. Analizējot datus, var redzēt, ka bonusi netiek piešķirti par plānu izpildi, bet vairāk darbinieku lojalitātes stiprināšanai un kompensācijai par krīzes laikā novārtā pamesto atlīdzību par darbinieku ieguldījumu organizācijas darbībā un attīstībā. Izmaksātie bonusi paredzēti arī kā stimuls darbinieku nākotnes motivācijai un iesaistībai,» skaidro Hay Group atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode. Pētījuma dati liecina, ka vislielākās algas šobrīd saņem Rīgā un Kurzemes reģionā strādājošie, bet viszemākās – Latgalē.
Visniecīgākās algas mazumtirdzniecībā
L. Rode teic, ka šogad uzņēmumi darbiniekus vairāk vērtē pēc individuāliem rezultātiem. «Salīdzinot divu pēdējo gadu pētījumu datus par atalgojumiem, parādās tendence – darbinieki, kas uzrādījuši labus rezultātus, bet kuru alga bijusi zem tirgus līmeņa vai tirgus līmenī, šogad ir saņēmuši algas palielinājumu pat līdz 10 procentiem,» teic L. Rode.
Kopējās algas apmēra dati rāda, ka labāk apmaksāto amatu augšgalu skārušas pārmaiņas – pagājušā gada līderi IT vislabāk apmaksāto amatu saimju kategorijā šogad apsteidz projektu vadītāji, juristi un finanšu un grāmatvedības speciālisti. Līdz šim labi apmaksātā informāciju tehnoloģiju amatu saime ieņem ceturto vietu. Savukārt, viszemāk apmaksāts joprojām ir izpētes un attīstības, kā arī mazumtirdzniecībā strādājošo darbs.
Patālu no rietumvalstu līmeņa
Pētījumā arī secināts, ka šobrīd lielākais darbinieku trūkums visvairāk izjūtams IT, pārdošanas un inženiertehniskajās specialitātēs. «Ja krīzes laikā darbinieku pieprasījums bija ārkārtīgi neliels, tagad situācija ir mainījusies. Uzņēmumiem ir parādījusies vajadzība pēc augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem. Tirgū ir atgriezies headhunting jeb galvu medības. Tas arī ir viens no faktoriem, kas ietekmē algu kāpumu – lai attīstītos, uzņēmējiem nākas pārpirkt zinošākos profesionāļus, piedāvājot augstāku atalgojumu nekā iepriekšējā darba vietā,» akcentē L. Rode.
Bet kā Latvijas algas izskatās Eiropas valstu vidū? «Latvijas algas nav pietuvojušās rietumvalstu atalgojuma līmenim. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vislielākās atšķirības ir administratīvā personāla atalgojumā, bet mazākās – vadības līmeņa darbinieku atalgojumā,» norāda Hay Group pārstāve.
Avots: nra.lv
