“Rudens dziesma Latvijai” Lāčplēša dienā



Uz Lāčplēša dienai veltītu koncertu “Rudens dziesma Latvijai” 11. novembrī plkst. 18.00 Rīgas Domā aicina Orķestris “Rīga”. Koncertā skanēs latviešu komponistu daiļrade un pirmatskaņojumu piedzīvos Platona Buravicka jaundarbs “Patiesība un šķitums”. Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas no sestdienas, 4. novembra būs pieejami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī interneta vietnē.

Lolita Ritmanis, Vilnis Šmīdbergs, Jānis Ivanovs, Platons Buravickis – šie ir latviešu mūzikas skaņraži, kuru mūzika skanēs Orķestra “Rīga” Lāčplēša dienai veltītā koncertā. Orķestra pūšaminstrumentu skaņa savīsies ar Rīgas kamerkora “Ave Sol” un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sōla” dziedātāju balsīm plašajā Rīgas Doma akustikā. Koncerta īpašais notikums būs Platona Buravicka jaundarbs “Patiesība un šķitums”, kura pirmreizējā lasījumā diriģenta Valda Butāna vadībā piedalīsies Orķestris “Rīga” un solists – tenors Armands Siliņš-Bergmanis.

Platona Buravicka jaundarbs “Patiesība un šķitums” sacerēts orķestrim, tenora vokālam un stereofoniskai elektronikai. Skaņdarba tekstuālais risinājums ir kompilācija no latviešu filozofu darbiem – no Teodora Celma (1893–1989) grāmatas “Patiesība un Šķitums” un Roberta Mūka (1923–2006) esejas “Rietumu romantisms un austrumi”. Komponists oriģināli šajā mūzikā iecerējis solista Armanda Siliņa-Bergmaņa klātbūtni, kurš ilgus gadus pārstāvējis latviešu baritonu saimi, taču šajā skaņdarbā solo ar nolūku rakstīts tenora vokālam, ņemot vērā Siliņa-Bergmaņa balss tipa maiņu. Šis būs pirmais Armanda Siliņa-Bergmaņa tenora solo izpildījums salīdzinoši lielas formas skaņdarbā.

Pieminot vienu no ievērojamākiem latviešu simfoniķiem – Jāni Ivanovu, skanēs viņa Trešās simfonijas 2. daļa. Trešā simfonija sacerēta 1938. gadā un iezīmē pirmo īpaši ražīgo komponista simfoniskās jaunrades posmu. Mūzika šajā simfonijā atklāj gan lirikas strāvu komponista tā laika daiļradē, gan risina konfliktējoši dramatisko viņa mūzikas līniju. Simfonijas instrumentāciju pūtēju orķestrim veidojis Jakovs Raskins.

Viļņa Šmīdberga oratorija “Ugunsskrējiens” sacerēta jauktajam korim un orķestrim, ar Jāņa Petera un tautas dziesmu vārdiem, pirmatskaņota 1988. gadā. Darbs komponēts trešās atmodas priekšnojautās, kad komponista pastiprinātas uzmanības lokā ienāk dzimtenes Latvijas tēma, latviešu tautas vēstures un likteņa ceļi, kas sasaucas ar Šmīdberga personīgajiem pārdzīvojumiem. 2019. gadā tika pirmatskaņota oratorijas versija putēju orķestrim un korim, kuru radījis pats komponists. Šajā reizē oratorijas lasījumā līdzās Orķestrim “Rīga” stāsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol” un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla”.

Koristu balsis kopā ar Orķestri “Rīga” skanēs arī svītā “Dvēseļu putenis”, kas radīta no Lolitas Ritmanis sacerētās mūzikas filmai “Dvēseļu putenis” – vēsturiskai kara drāmai pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem, kas ved vairāk kā simts gadus senā pagātnē un atspoguļo latviešu strēlnieku cīņas par Latvijas brīvību. Koru sniegumā skanēs arī skaistā Jāņa Ivanova vokalīze “Rudens dziesma”, kas simboliski izskan arī koncerta nosaukumā.

Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 4. novembra plkst. 9.00 būs pieejami interneta vietnē www.bilesuparadize.lv un Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, atbilstoši to darba laikam.

Šis ir viens no Lāčplēša dienai veltītajiem pasākumiem Rīgā. Ar visiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas