Tiesībsargs: Bērni ir ķīlnieki politiķu neizdarībai un skolotāju šantāžai



Skolotāju cīņā par tiesībām uz taisnīgu atlīdzību un politiķu nespējā nodrošināt konstitucionālu principu ir aizmirsts pats galvenais – bērna tiesības uz izglītību. Skolotājiem ir visas tiesības īstenot ieceri par gaidāmo beztermiņa streiku no 19. septembra, taču bērniem no tā nebūtu jācieš.

Šajā gadījumā saduras divas Satversmē nostiprinātas tiesības – skolotāju tiesības streikot un bērnu tiesības uz izglītību.

Tiesībsarga ieskatā bērniem no tā, ka skolotāji streiko, nebūtu jācieš. Tas ir valsts un pašvaldības pienākums nodrošināt bērniem izglītību. Savukārt, situācijā, kad tas netiek nodrošināts, vecākiem ir pilnas tiesības vērsties pašvaldībā un administratīvajā rajona tiesā ar prasību pēc kompensējošiem mehānismiem.

“Gaidāmais izglītības un zinātnes darbinieku streiks lielā mērā ir mūsu politiķu neizdarības vai negribēšanas sekas. Skumji vērot, kā priekšvēlēšanu gaisotnē notiek politiskas spēlītes ap tik nopietnu un atbildīgu jautājumu kā mūsu bērnu izglītība,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Nav izprotams, kāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nogaidīja līdz jaunā mācību gada sākumam un priekšvēlēšanu laikam, lai uzsāktu streiku un izdarītu spiedienu uz politiķiem, lai tie pildītu Satversmē rakstīto attiecībā par tiesībām par taisnīgu atlīdzību, gan arī citos tiesību aktos noteikto.

Skolotājiem ir visas tiesības iestāties par taisnīgu atalgojumu. Politiķu nespējas retorika te ir nevietā. Taču streikam izvēlētais laiks nostāda izglītības procesā iesaistītos dalībniekus, šajā gadījumā, skolēnus un viņu vecākus nevienlīdzīgā pozīcijā. Būtībā tā ir šantāža. Skolotāju intereses tiek aizstāvētas uz bērnu izglītības rēķina, kas, tiesībsarga ieskatā, nav pieļaujami. Izglītības un zinātnes ministrijai vairāk uzmanības būtu jāvelta izglītības politikas jautājumiem, nevis naudas administrēšanai starp izglītības iestādēm. Tas ir pašvaldību pienākums.

“Šī ir kārtējā reize, kad mēs nespējam vienoties par valstiski svarīgu jautājumu risināšanu, kuras rezultātā cietīs viens no stūrakmeņiem – mūsu bērnu izglītības kvalitāte. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka aizvadītos divus gadus izglītības process jau tā bija sarežģīts saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem izglītības iestādēs. Esošā situācija nekādi neveicina valsts ilgtspēju,” norāda J. Jansons.

Kā zināms, nespējot rast kompromisu starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju, no 19. septembra plānots izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiks. Kā pamats tam ir iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu neievērošana un darba slodzes sabalansēšana.

Foto: Valsts kanceleja

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2022 Visas tiesības paturētas