Latvijas animācijas filmu režisors Vladimirs Leščovs un Igaunijas režisors Kaspara Jancis reiz nokļuvuši dīvainā kāzu ceremonijā, kas notikusi bijušā PSRS valstsvīra J. Andropova villā netālu no Pērnavas.
Neparastā vieta un situācija pārtapusi ironiskā stāstā par sapņiem un to zaudēšanu un kā jau tas raksturīgi Vladimiram Leščovam tapusi animācijas filma ar nosaukumu "". Filmas pirmizrāde Latvijā notiks otrdien, 9. oktobrī plkst. 18.00 kinoteātrī K.Suns.Reizē ar filmas pirmizrādi paredzēta vēl sešu abu autoru animācijas filmu demonstrācija, ko vainagos K. Janča grupas Kriminaalne Elevant! (Kriminālais zilonis) koncerts.
Eiropā filma gan paguvusi iekarot prestižākos festivālus (Anesī Starptautiskais Animācijas filmu festivāls, Animafest festivāls Zagrebā, Krakovas Melburnas, Seulas starptautiskie animācijas filmu festivāli u.c.) un ieguvusi prestižo balvu PRIX EFA kā labākā Eiropas īsfilma. Filma nominēta Eiropas Kino Akadēmijas balvai īsfilmu kategorijā.
Mākslinieks Vladimirs Leščovs pievērsās animācijas filmu veidošanai pēc darba reklāmas jomā. Jau studiju laikā Zviedrijā tapušās filmas Vēstule (2002) un Vectēva medus (2002) tika starptautiski novērtētas, tāpat kā sekojošās – Bezmiegs (2004, filmu studija Rija), Zuduši sniegā (2007., studija Jet Media). 2009. gada filma Spāni un airi jau top V. Leščova studijā Lunohod. Filmas tapušas dažādās tehnikās – eļļas gleznojums uz stikla (Vectēva medus), pasteļkrītiņu zīmējums (Bezmiegs) vai akvarelis (Spārni un airi). Starptautiski V. Leščovs ir atpazīstams gan daudzveidīgo vizuālo rokrakstu, gan filozofisko vēstījumu, ko caurvij niansēts humors. Leščova filmas vairākkārt atzītas par labākajiem animācijas darbiem arī nacionālajā festivālā Lielais Kristaps.
Animācijas filmu režisors un arī rakstnieks, scenogrāfs, aktieris un mūziķis Kaspars Jancis pirmo „animācijas filmu” uzzīmēja vēl skolas gados, pirms pievēršanās profesionālam animācijas filmu režisora darbam nopietni nodarbojās ar mūziku. Animāciju studējis Somijā pie izcilā igauņu animācijas filmu režisora Prīta Pjarna (Priit Pjarn), kura ietekmi gan vizuālajā, gan darbu satīriskās ievirzes ziņā filmu kritiķi K. Janča darbos saskata vēl šobrīd. Par līdz šim augstāko K. Janča sasniegumu uzskatāma filmas KROKODILL iegūtā prestižā Cartoon d'Or balva.
