Dailes teātrī gaidāmas trīs pirmizrādes



Nākamnedēļ Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos izrādes – „Droši kā tankā”, „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” un „Čuhņas jociņi”.

18.martā Dailes teātra Kamerzālē pirmizrādi piedzīvos režisora Dmitrija Petrenko izrāde „Čuhņas jociņi”, kam dots žanra apzīmējums „šūpuļdziesma veselajam saprātam 1 daļā”.

Izprasījis komandējumu armijas dienestā, jauniņais Ivans dodas tālā ceļā, lai satiktu Ļudu, ar kuru iepazinies savstarpējā vēstuļu sarakstē. Fotogrāfijā viņa izskatās tā neko, bet viss labi jāapdomā. Čuhņā viss ir kā pie cilvēkiem. Ļudai ir spirts – viņa taču ir mediķe! Ko tik cilvēks nevar sarunāt un sadarīt, sadzēries spirtu? Ivanam visa dzīve vēl ir priekšā, un viņam ir lieli plāni. Katru dienu viņš sola sev izrauties no čuhņas. Mēs visi katru dienu solām sev izrauties no čuhņas. Katru dienu atkal no jauna solām sev…

Ivana lomā būs Kaspars Zāle. Pārējās lomas atveidos Ērika Eglija (Ļuda), Artis Robežnieks (Boriss), Ilze Vazdika (Vecene) un Ivars Auziņš (Vagona pavadonis, Majors, Orfejs).

Jauniestudējuma radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Artūrs Arnis, kostīmu māksliniece Anastasija Golubeva un gaismu māksliniece Māra Vaļikova.

20.martā ar Kena Kīzija traģikomēdijas „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” iestudējumu Dailes teātrī atgriežas bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs.

Amerikāņu rakstnieka Kena Kīzija romāns „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” (1962) uzreiz pēc publicēšanas kļuva par bestselleru. Labi zināma ir arī Miloša Formana filma (1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā… Makmērfijs ir dzimis brīvībai. Bezrūpīgais, brutāli sirsnīgais kāršu spēlmanis, kurš psihiatriskajā slimnīcā nokļuvis, izvairoties no labošanas darbiem, ir cienīgs pretinieks māsai Rečidai. Sistēma samaļ individualitāti, un cilvēks nespēj iekļauties no malas diktētā striktā dresūras režīmā vai paciest iejaukšanos personības privātajā dzīvē. Taču visšokējošākais ir tas, ka lielākā daļa pacientu šādu neciešamu dzīvi sev ir izvēlējušies labprātīgi. Nav īsti skaidrs, vai ārprātīgs esi tu pats, vai arī visi apkārtējie. Traģiski komiskie notikumi finālā noved pie attīrīšanās un atbrīvošanās – kaut arī par dārgu cenu.

Jauniestudējumā lomas atveidos Artūrs Skrastiņš (Makmērfijs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Māsa Rečida), Ģirts Ķesteris (Hārdings), Kaspars Bindemanis vai Regnārs Vaivars (Virsaitis), Lauris Dzelzītis (Billijs), Juris Kalniņš (Skenlons), Juris Bartkevičs (Čezviks), Lauris Subatnieks (Martīni), Juris Žagars (Dakteris Spīvijs), Juris Strenga (Raklijs), Āris Rozentāls (Fredriksons), Kristīne Nevarauska (Kendija), Ieva Segliņa (Sandra), Gints Andžāns (Vorens), Edijs Zalaks (Viljamss), Dainis Gaidelis (Tērkls), Aija Dzērve (Māsa Flinna), Sarmīte Rubule (Māsa Džeina), Gunārs Placēns (Pulkvedis), Aigars Larionovs (Cilvēks-putns) un Toms Treinis (Ņižinskis).

Radošajā komandā kopā ar režisoru Aleksandru Morfovu strādā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska un gaismu mākslinieks Igors Kapustins. Dramatizējumu veidojis Aleksandrs Morfovs, tulkojusi Evita Mamaja.

22.martā Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos Leldes Stumbres kara laika traģikomēdijas „Droši kā tankā” jauniestudējums. Tā režisors ir Mihails Gruzdovs, kuru iedvesmojusi Ziedoņa Ločmeļa ideja.

Ir Otrā pasaules kara pēdējās dienas. Maija sākums, kad apkārt viss plaukst un zeļ – tādā laikā uz karošanu nemaz vairs prāts nenesas. Kādā pamestā tankā ceļmalā satiekas latvietis, krievs, baltkrievs, tadžiks un čehs. Dažādas tautības, dažādas ticības, dažādas iespējas sarunāties ar Dievu. Visi kopā kā siļķes mucā. Viņi mīcās, plosās un mēģina skaidrot savas un starpvalstu attiecības. Bet kāpēc friči uz lauka apskaujas un bučojas? Varbūt ir kādi svētki?

Izrādē „Droši kā tankā” lomas atveidos Elīna Dzelme (Aleksandra, padomju armijas seržante, baltkrieviete), Intars Rešetins (Andris, kareivis, latvietis), Gints Grāvelis (Rašīds, izlūks, tadžiks), Artūrs Dīcis (Vasīlijs, izlūks, krievs), Mārtiņš Počs (Karels, vācu armijas kareivis, čehs) un Inita Dzelme (Irma, lauciniece).

Jauniestudējuma scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Leonards Laganovskis, mūzikas konsultants – Juris Vaivods, kustību konsultants – Ziedonis Ločmelis, gaismu mākslinieks – Ronalds Kļaviņš.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas