Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Sinfonietta Rīga un mecosoprāns Zanda Švēde



VSIA “Latvijas Koncertu” organizēto festivālu “Eiropas Ziemassvētki” 6. decembrī Lielajā ģildē atklās Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga britu diriģenta Džonatana Bermana vadībā, kurš savā otrajā tikšanās reizē ar orķestri stāstīs par muzikālā romantisma pavasari, vasaru un rudeni. Koncerta soliste – Frankfurtes operas soliste, ASV opernamos ievērību guvusī latviešu dziedātāja, mecosoprāns - Zanda Švēde.

Koncerta programmā - Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija (“Heroiskā simfonija”), Riharda Vāgnera “Vēzendonkas dziesmas”, Antona Vēberna opuss stīgu orķestrim.

2016. gadā Britu raidorganizācijas BBC aptaujā par visu laiku labāko simfoniju atzina Ludviga van Bēthovena Trešo simfoniju. Tā uzskatāma par atslēgas darbu pārejā no klasicisma uz romantismu un ir komponista veltījums viņa dievinātajam vienaudzim Napoleonam. 1803. gadā komponētā opusa pirmais nosaukums bija “Bonaparte”, taču franču karavadoņa augošās ambīcijas noveda pie vilšanās un Bēthovena patiesām dusmām. 1804. gada maijā, uzzinot, ka Napoleons nolēmis sevi kronēt par Francijas imperatoru, Bēthovens demonstratīvi saplēsis simfonijas titullapu, tādējādi atsaucot savu veltījumu. Vēlāk, 1806. gada simfonijas izdevuma titullapā parādījās gluži cits nosaukums, proti “Heroiskā simfonija kas komponēta, godinot atmiņas par izcilu vīru”. Otro daļu jeb triumfa maršu Bēthovens nomainīja ar sēru maršu, kas vēlāk kļuva par populāru mūziku ievērojamu vīru bērēs, sākot jau ar Mendelszona izvadīšanu 1847. gadā.

Romantisms savā pilnziedā uzplaukst Riharda Vāgnera “Vēzendonkas dziesmās, kuras vācu komponists sacerējis vienlaikus ar operu “Tristans un Izolde”. Cikla nosaukums apvieno piecas dziesmas sievietes balsij un klavierēm, par pamatu ņemot Matildes Vēzendonkas poēmas. Vēlāk Vāgners izstrādājis cikla versiju vijoles solo un kamerorķestrim.

Vēlīno romantismu koncertprogrammā pārstāv Antona Vēberna opuss stīgu orķestrim “Langsamer Satz”. Skaņdarba tapšanu apvij romantiska epizode Vēberna mūžā. 1905. gadā tolaik 21 gadus vecais Šēnberga kompozīcijas students devās uz Lejasaustrijas kalniem. Ceļojumā viņu pavadīja Vilhelmīne Mertla, jaunā komponista nākamā sieva. “Langsamer Satz” silti dvēseliskā noskaņa neapšaubāmi vēsta, ka šī ir mīlestības pilnas sirds radīta mūzika.

Diriģents Džonatans Bermans ir viens no aktīvākajiem savas paaudzes komponistu daiļrades popularizētājiem. 2014. gadā Bermans debitēja festivālā “BBC Promenāde”, kopā ar Londonas Sinfonietta piedaloties Maksvela Deivīsa autorkoncertā. Savukārt 2016. gadā jaunais britu diriģents kopā ar savu kolēģi Oliveru Knusenu “BBC Promenādē” stājās pie BBC Simfoniskā orķestra diriģenta pults. Londonas Vigmora zālē Bermans debitēja 2015. gadā kopā ar Birmingemas Laikmetīgās mūzikas grupu un 2016. gadā ar “Ensemble Modern”, ar kuriem iepriekš bija debitējis arī Frankfurtes “Alte Oper”.

Līdztekus koncerzāļu skatuvēm, nozīmīgu vietu Džonata Bermana radošajā karjerā ieņem arī operu uzvedumi.

Latviešu mecosoprāna Zandas Švēdes vārds līdz šim biežāk skandēts ASV, tāpēc viņas atgriešanās pie Latvijas publikas ir liels notikums. Zanda Švēde ir pazīstama daudzos ASV opernamos - lomas izpildītas Kanzasā, Sietlā un Pitsburgā, Sanfrancisko, Ziemeļkarolīnas un Palmbīčas, kā arī Aidaho opernamos, Čikāgas liriskajā operā un Atlantas operā. Līdztekus skatuvisko tēlu interpretācijām Švēde ir arī aktīva koncertžanra māksliniece. Kopā ar Sanfrancisko simfonisko orķestri viņa piedalījusies Bēthovena 9. simfonijas atskaņojumā, bet diriģenta Gustavo Dudamela vadībā izpildījusi mecosoprāna partiju Bernstaina Mesā kopā ar Losandželosas filharmoniķiem. Dziedātāja ir interpretējusi solo partijas arī tādos klasikas šedevros kā Vivaldi “Gloria”, Pergolēzi “Stabat Mater”, Lista “Missa coronationalis”, Baha Ziemassvētku oratorija, Haidna Mesa kara laikā un Mocarta Rekviēms.

Kopš 2018. gada Zanda Švēde ir Frankfurtes operas soliste.

Festivāls “Eiropas Ziemassvētki” notiks no 6. līdz 29. decembrim. Klausītāji varēs baudīt Adventa laika un Ziemassvētku gaišās noskaņas, klausoties Ludviga van Bēthovena sonātes, Johana Sebastiāna Baha apjomīgo “Ziemassvētku oratoriju”, populāro lūgšanu “Ave Maria” dažādu laikmetu un tautību komponistu skatījumā, kā arī džeza aranžijas. Festivālā uzstāsies solisti – soprāns Elīna Šimkus; kontrtenors Sergejs Jēgers; pianists Reinis Zariņš, kā arī Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends u.c.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2019 Visas tiesības paturētas