Iznākusi grāmata par Slati un Slates silu


Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs sadarbībā ar apgādu „Nordik” laidis klajā grāmatu „Slate un Slates sils. Folklora un arheoloģija”. Tās atvēršana notiks Slates skolā 14.jūnijā plkst. 14.00.


Jaunajā grāmatā apkopoti pēdējo gadu pētījumu rezultāti, kas veikti Jēkabpils novada Rubenes pagasta Slatē. 2010.gada vasarā Slatē notika Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu prakse lauka pētījumos. Ekspedīcijā studenti un pasniedzēji pierakstīja slatiešu atmiņas un pieredzes stāstus gan par Slates silu, gan par dzīvi un notikumiem Slatē kā senākos laikos, tā mūsdienās. Balstoties uz vietējo ļaužu stāstiem un arheoloģisko informāciju, Slates silā tika atklātas vairākas iepriekš nezināmas arheoloģiski nozīmīgas vietas: savrupi senkapu uzkalniņi, teiku un nostāstu vietas - Velna akmens, Dieva krēsls un Dieva galds, seno tīrumu vietas, Slates Ezerpurva kādreizējā ezera senās nosusināšanas grāvju sistēma u.c.


Grāmatas galvenais redaktors, arheologs un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns ir gandarīts, ka vairākus gadus ilgušo pētniecisko darbu noslēdz grāmata. Slates sils ir unikāls arheoloģisks un kultūrvēsturisks komplekss. Te atrodas pagaidām Latvijā lielākais zināmais agrā un vidējā dzelzs laikmeta baltu uzkalniņu kapulauks (3. – 7.gs.) un līdzenais kapulauks – Miroņu kalns. Slates sils ir pārsedzis un tādejādi nosargājis no vēlākas nolīdzināšanas kādreiz plašu dzīvesvietu, apbedījumu vietu, tīrumu, ceļu un citu senvietu ansambli, par kuru ir saglabājušās nojausmas arī folklorā.


Izdevumā „Slate un Slates sils. Folklora un arheoloģija” publicēti Latvijas Kultūras akadēmijas pedagogu Jura Urtāna, Ivetas Tāles, Rūtas Muktupāvelas, Ievas Vītolas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesores Māras Urtānes un ainavu arhitektūras maģistratūras studenšu pētījumu rezultāti un atklājumi. Lai padarītu izdevumu pieejamu plašākai sabiedrībai, zinātniskajiem rakstiem sagatavoti kopsavilkumi angļu valodā.


Grāmatas otro daļu veido folkloras kopojums, kurā iekļautas 2010.gada lauka pētījumos dokumentētās mutvārdu liecības, Mazslates iedzīvotājas A. Rubļevskas rokraksta fragmenti par Slati un Slates silu, kā arī Latviešu Folkloras krātuves materiāli – 20.gs. 30.gados pierakstītās teikas un nostāsti. Izdevumu papildina senas fotogrāfijas, Slates sila aerofoto un ainavu arhitektu zīmējumi. Sadarbībā ar Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studentiem vairākām 2010.gadā pierakstītajām dziesmām izveidoti nošu pieraksti, kas ļaus ikvienam lasītājam iepazīt un izmantot šīs melodijas ikdienā. Savukārt valodnieces Maijas Poišas sagatavotie teksti sēliskajā izloksnē sniegs ieguldījumu slatiešu valodas īpatnību saglabāšanā arī turpmāk.


Izdevums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Jēkabpils novada Domes finansējumu un starpnozaru mākslas grupas SERDE, A/S „Latvijas Valsts Meži” atbalstu.


Foto: Publicitātes

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas