Jaņa Rozentāla Mākslas skolai – Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Nacionālās Mākslu vidusskolas (NMV) struktūrvienībai – šogad aprit 75 gadi, kopš svinīgā pasākumā 1946. gada 21. februārī skolai tika piešķirts Jaņa Rozentāla vārds. Šīs jubilejas atzīmēšana notiks visa gada garumā ar kulmināciju gada beigās, kad svinēsim skolas jaunā korpusa Slokas ielā 52b atklāšanu. Tā ir lielākā dāvana, ko skola, tās darbinieki un izglītojamie jubilejā var saņemt, bet līdz tam ar mazākiem notikumiem ieskatīsimies pagātnē un skolas tradīcijās caur arhīva materiāliem un ne tikai.
Skolas vēsture aizsākas jau 1896. gada 18. novembrī, kad tiek saņemta atļauja no Krievijas impērijas Līvlandes guberņas gubernatora izveidot Rīgas Latviešu daiļkrāsotāju palīdzības un veicināšanas biedrības zīmēšanas un daiļkrāsošanas vakara skolu, kuras viena no spilgtākajām personībām bija Eduards Rozītis (1876-1943), kurš strādāja gan par skolotāju (1902-1906), gan, sākot no 1928. gada, kļuva par tās atbalstītāju. Nereti šo skolu sauca par “Rozīšskolu”.
1936. gadā skola tika pievienota Rīgas Pilsētas mākslas amatniecības skolai, un tās nosaukums bija Latvijas amatniecības kameras Rīgas Daiļkrāsotāju skola, bet no 1940. gada – Rīgas valsts daiļkrāsošanas skola. Savukārt 1944. gadā, politiskai varai mainoties, skolu nodēvēja par Rīgas Mākslas vidusskolu, kurai pirms 75 gadiem piešķīra latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866-1916) vārdu, un tās nosaukums no šī brīža bija Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola. Arī vēlāk atbilstoši laikam un institūciju prasībām nosaukums mainījās: Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas koledža (1998 –2002), Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola (2002-2016), bet kopš 2017. gada Jaņa Rozentāla Mākslas skola ir struktūrvienība Profesionālās izglītības kompetences centra Nacionālajā Mākslu vidusskolā, kurā vēl ir trīs struktūrvienības: Rīgas Doma kora skola, Emīla Dārziņa mūzikas skola un Rīgas Baleta skola. Mainījušies ir ne tikai nosaukumi, bet arī vietas, un šobrīd Jaņa Rozentāla Mākslas skola atrodas Pārdaugavā arhitekta R. Šmēlinga (1840-1917) projektētā ēkā (1914) Hāmaņa ielā 2A, bet jau drīz tās adrese būs Slokas ielā 52b, Rīgā.
Skolas attīstība ir nesaraujami saistīta ar dažādiem politiskiem, ekonomiskiem un ideoloģiskiem nosacījumiem, bet tās pamatvērtība vienmēr ir bijusi klasiskās ievirzes akadēmiskā mākslas izglītība, kas balstīta dabas studijās. Tas ir vizuālās mākslas virziens, kas Latvijas profesionālajā mākslā aizsākās jau ar Jaņa Rozentāla izglītības aizsākumiem, atspoguļojās arī viņa mākslā un tiek turpināta arī mūsdienās. Tieši tāpēc nav grūti un ir pat lepnums būt saistītiem ar Jaņa Rozentāla vārdu, ar viņa glezniecību, kurā mākslinieks izvērsa tā laika novitātes mākslā, dažādo mākslas virzienu koncepcijas, stilistiku un formveidi.
Jaņa Rozentāla Mākslas skolas īpašo statusu, augstās prasības un radošo garu vienmēr ir uzturējuši tās skolotāji un audzēkņi. Varam būt lepni, ka joprojām viena no skolas tradīcijām ir paaudžu parmantojamība, kad skolas absolventi bieži vien kļūst par tās skolotājiem. Kā piemērus var minēt māksliniekus: Edgaru Iltneru, Induli Zariņu, Alekseju Naumovu, Baibu Vegeri, Inesi Siliņu, Madaru Gulbis, Kasparu Groševu, Alvi Misjunu un daudzus citus, bet par skolas direktoriem kļuvuši bijušie audzēkņi: Andris Začests, Edgars Vērpe, Jānis Ziņģītis (kopš 2016. gada Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors) un Jānis Dukāts (kopš 2016. gada Jaņa Rozentāla Mākslas skolas vadītājs).
Mākslinieka izaugsmi un mākslas vērtību nosaka viņa individuālais skatījums, rokraksts un radītprasme, ko pašreiz pēc pamatizglītības ieguves ir iespēja iegūt Jaņa Rozentāla Mākslas skolā vairākās izglītības programmās: “Ilustrators”, “Multimediju dizaina speciālists” vai “Foto dizaina speciālists”. Skola vienmēr ir uzskatīta par vietu, kur tiek novērtēta amata prasme, pašizpausme, radošums ikdienā un svētkos, un ikviens, kas saistīts ar Jaņa Rozentāla Mākslas skolu, var būt lepns un asociēties ar gleznotāja Jaņa Rozentāla vārdu, bet plašākā mērogā varam lepoties ar skolu, kurā veidojas un attīstās Latvijas izcilie mākslinieki.
Foto: Publicitātes
