2019. gada 17. un 25. janvārī kinoteātris “Splendid Palace” piedāvā saviem skatītājiem dokumentālo filmu “Pēdējais valsis”, kas stāsta par leģendāro personību kino pasaulē un mūzikā – komponistu Oļegu Kravaičuku.
Filma demonstrēta un apbalvota starptautiskos festivālos: Maskavas starptautiskajā festivālā, “Logs uz Eiropu” («Окно в Европу») un “Flahertiana” («Флаэртиана»). 2017. gadā filma saņēmusi kino kritiķu un kino preses prēmiju “Baltais zilonis” («Белый слон»). Rīgā filmas pirmizrāde notika filmu festivālā “Artdocfest”, kura ietvaros filmas producents Staņislavs Jeršovs saņēma īpašo atzinību, bet skatītāji ļoti pozitīvi novērtēja pašu filmu.
Filmā Komponists Oļegs Karavaičuks dodas savā pēdējā pastaigā pa vasarnīcu ciematu Komarovu, kas atrodas Pēterburgas pievārtē. Te mitinājušies un atdusas zudušā laikmeta inteliģences pārstāvji, te viņš aizvadījis visu savu dzīvi un radījis lielāko daļu no mūzikas. Ekscentriskā un ģeniālā komponista-vientuļnieka pēdējais sacerējums ir “Komarovas valsis”, kas šajā filmā tiek atskaņots pirmo reizi. Šīs ir mākslinieka atvadas, viņa vēstījums un atgādinājums par mūžīgajām vērtībām – mīlestību pret neskarto dabu un cilvēku.
Caur varoņa domām un patiesajām sāpēm izstāstīta ģeniālas vietas bojāeja un līdz ar to arī mūsdienīguma stāsts. Metafiziska vieta, kur varēja brīvi elpot un radīt, pārtapusi par komerciālās elites īpašumu. Kamera kā spoks slīd cauri Komarovas cietuma labirintiem (šādi ciematu nosaucis pats Karavaičuks), iemūžinot cilvēka un dabas mijiedarbību, kā arī zaudēto jušanu un poēziju. Varoņa nāve, protests pret mūsdienu realitāti un viņa atvadu lidojums pār ciematu “pēdējā valša” melodijas pavadībā neatgriezeniski nes aiz sevis veselu laikmetu.
Tomēr šis nekādā ziņā nav pesimistisks vai negatīvs skatījums uz sabiedrību. Līdz ar filmas varoni, režisors aicina skatītājus atcerēties vai arī uzzināt, kā var savādāk mijiedarboties ar dabu vai kā teica pats Kravaičuks: “asāk un dziļāk just katru mirkli “caur asinīm”.
Foto: Publicitātes
