Klāva Lora jaunākā izstāde “Iekšēji uz āru” konceptuāli turpina personālizstādē “Queen Before Your Eyes” (2018, “Māksla XO” galerija) aizsāktās tēmas un attīsta tālāk gleznotāja māksliniecisko rokrakstu, kurā dominē abstrakcija ar tās krāsu laukumu un ritmu kompozīcijām, triepieniem un dažādām faktūrām.
Jau strādājot pie iepriekšējās personālizstādes Klāva Lora abstrakcijās sāka parādīties netiešas tēlu aprises. Jaunākajos darbos ar nu jau atklāti izkristalizējušos tēlu sistēmu mākslinieks personificē dažādus iekšējos emocionālos un mentālos stāvokļus, piešķirot tiem būtņu apveidus un ķermeņus. Līdzīgi kā antīkajā mitoloģijā vai pagānu kultūrās, kur dažādām sajūtām vai iekšējiem stāvokļiem tika piešķirta sava dievība vai “stāsts”, arī Klāvs Loris ir secinājis, ka veidot dialogu ar konkrētu būtni ir vieglāk nekā ar abstraktu „es”.
Gleznojot mākslinieks arvien biežāk sācis aizdomāties, kādi spēki viņu ietekmē radīt tieši to, ko viņš rada. Vai mūs visus “vada” kāds labais tēls vai ļaunais dēmons? Cik liela loma mūsu dzīvē un darbos ir mums pašiem? Cik lielu ietekmi uz cilvēka darbībām un lēmumiem atstāj sociālās normas un sabiedrības spiediens? Vai mēs esam tikai roboti, kas izpilda kādas pavēles, nemaz to neapzinoties? Šīs pārdomas jaunākajos darbos ir personificējušās dažādos tēlos – gan labajā un ētiskajā, gan “tumšajā”, mistiskajā, šamaniskajā.
Šīs refleksijas par nekontrolējamajiem spēkiem, kas ietekmē katra personību, ir galvenā izstādes tematiskā vadlīnija. Tā ir ļoti pašizzinoša un personiska, taču vienlaikus visnotaļ universāla, jo ikkatrs reiz ir par to aizdomājies. Iedomātās būtnes, kas atradušas savu nosacīto veidolu uz audekla, katram var atgādināt kādus tikai sev zināmus vaibstus.
Jana Jākobsone / “Māksla XO” galerija
Klāvs Loris (1988) beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (2014). Kopš 2007. gada piedalās grupas izstādēs, sarīkojis 7 personālizstādes. 2015. gadā guvis starptautisku atzinību – Grand Prix balvu laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” Parīzē (JCE. Jeune creation Europeenne. Biennale d'art contemporain), kas ļāva gleznotājam uzturēties rezidencē Parīzē un sarīkot personālizstādi Briselē, galerijā Hangar H18.
Klāva Lora mākslinieka rokraksts vērojams viņa lielformāta darbos, kur gleznotājs nemitīgi eksperimentē ar tehnikām, apvienojot klasisko eļļas glezniecību ar modernākiem medijiem un materiāliem. Šo eksperimentu laikā Klāvs Loris attīstījis savu autortehniku, kurā tiek apvienota fotogrāfija, digitālā druka un klasiskā glezniecība.
Marko Mäetamm personālizstāde "Atbildi man!"
„Šis projekts ir par komunikāciju. Vai drīzāk par komunikācijas zaudēšanu. Tas ir par sajūtu, kad es ar kādu sazinos ar īsziņu vai kāda cita sociālā tīkla palīdzību, vai e-pastiem. Vientulības sajūta. Sajūta, ka tā vietā, lai būtu vienoti, mēs arvien vairāk attālināmies viens no otra. Cik ļoti citādāk izklausās mūsu domas, kad tās ir tikai burti uz mūsu viedierīces ekrāna. Cik jocīga ir sajūta sēdēt pie datora un rakstīt manai sievai, kas ir tajā pašā dzīvoklī, taču vienkārši citā istabā, sēžot pie cita datora. Kāpēc mēs to darām? Vai arī, cik jocīga ir sajūta, kad cilvēks, kam mēs rakstām, uzreiz neatbild uz mūsu ziņu. Cik gan kaitinoši tas var būt! Pat aizvainojoši. Kāpēc?
Šķiet, ka šobrīd pastāv interesantas, apgrieztas attiecības starp visu šo pieaugošo tehnoloģiju iespēju klāstu, kas piedāvā mums palīdzēt sazināties un pietuvoties citiem cilvēkiem un visai pasaulei, un to, kas notiek dziļi mūsu dvēselē. Visi mani darbi ir balstīti patiesībā vai gandrīz patiesībā,” Marko Mäetamm.
Marko Mäetamm mākslas prakse ir ļoti autobiogrāfiska – tās centrā ir ģimenes dzīve un sabiedrība. Mākslinieks pēta pelēko zonu starp privāto un publisko. Viņa darbi, par spīti to dažkārt drūmajam saturam, ir humora pilni. Tie ietver stāstus, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet personiski un intīmi, bet patiesībā ir par katru no mums, jo pieskaras cilvēces pamatinstinktiem.
Marko Mäetamm strādā ar dažādiem medijiem – zīmējumu, glezniecību un tekstu, fotogrāfiju, tēlniecību, animāciju. Neatņemama un raksturīgākā viņa darbu sastāvdaļa ir humors („melnais humors”), caur ko mākslinieks meklē atbildes un stāsta gan par briesmīgām globālām norisēm, gan privāto dzīvi, gan šķietamām trivialitātēm, mudina pārdomāt mūsu pašu uzvedības motivāciju.
Marko Mäetamm dzīvo un strādā Tallinā. Beidzis Igaunijas Mākslas akadēmiju (1995). Sarīkojis 65 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 150 grupas izstādes visā pasaulē. Pārstāvējis Igauniju Venēcijas biennālē (2003; 2007). Marko Mētams ir saņēmis vairākas balvas - Kristjana Rauda ikgadējo balvu (Igaunija, 2000), Baltijas Asamblejas balvu mākslā (2009) un Igaunijas Kultūrkapitāla fonda balvu (2011). 2008. gadā mākslinieks saņēmis arī Igaunijas Republikas apbalvojumu – Baltās zvaigznes V šķiras ordeni.
Foto: Publicitātes
