Pagaidu variantā Veselības ministrija atstāj cīsiņus skolu ēdienkartē



Veselības ministrijas panāktais kompromiss ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem paredz, ka cīsiņi un sardeles no skolu ēdienkartes netiks izslēgti, taču ar nosacījumu – ne biežāk kā reizi divās nedēļās, kā arī gaļa cīsiņā vai sardelē nedrīkst būt mazāk par 70 procentiem.

Savs vārds vēl gan jāsaka Ārstu biedrībai un uztura speciālistiem, kuri varētu šādu variantu noprotestēt.

Būt vai nebūt cīsiņiem skolu pusdienās – pēdējā laika aktuālākais jautājums, uz kuru pagaidām nav atbildes. Veselības ministrijā (VM) apgalvo: vēl nav panākta vienošanās ar visiem sarunu partneriem. Valsts veselības politikas noteicēji vēlētos, lai cīsiņu un līdzīgu gaļas izstrādājumu skolēnu ēdienkartē vairs nebūtu, tomēr panāktais kompromiss ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem pagaidām paredz no ēdienkartes šos produktus neizslēgt pilnībā. Cīsiņi un citi gaļas izstrādājumi nonākuši diskusijas krustugunīs, jo par citiem, piemēram, frī kartupeļiem vai kečupu, kurus arī plānots izslēgt no skolēnu pusdienu ēdienkartes, lielu debašu nav.

Ārsti, uztura speciālisti sit trauksmes zvanu: nepareizas bērnu ēdināšanas rezultātā piektajai daļai pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās, bet dārzeņus ikdienā lieto tikai trešā daļa meiteņu un piektā daļa zēnu.

Strīda cīsiņš

Sākotnēji VM pēc uztura ārstu ieteikuma vēlējās vispār liegt skolās bērniem pusdienās piedāvāt cīsiņus un sardeles, tomēr ir saņemti vairāki iebildumi, piemēram, izskan arguments, ka ne visi cīsiņi un sardeles kā produkti ir slikti, galvenais – kāds ir to sastāvs. Tāpēc VM apsver iespēju dokumenta galīgajā variantā tomēr pilnīgi neaizliegt cīsiņus un sardeles, bet paredzēt, ka skolu pusdienās pagatavojamo cīsiņu sastāvā jābūt vismaz 70 procentiem gaļas, kā arī tie nedrīkst būt ēdienkartē biežāk kā reizi divās nedēļās. Šajos cīsiņos nedrīkstēs būt garšas pastiprinātāju, Neatkarīgajai atzina VM Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume. Tāds ir panāktais kompromiss starp ministriju un uzņēmējiem.

Egita Pole, VM speciāliste, papildina, ka pašreizējais variants, kur cīsiņu lietošana būtu atļauta reizi divās nedēļās, ir nodots apspriešanai uztura speciālistiem, kā arī Ārstu biedrībai. «Ja būs iebildumi, vēlreiz runāsim ar skolu ēdinātājiem, iespējams, būs cits variants, arī tāds, ka cīsiņi vispār tiks izņemti no ēdienkartes. Nevaram teikt, ka esam piekāpušies vai kapitulējuši cīsiņu aizstāvju priekšā,» atzīst E. Pole. Dokumenta gala versija būs zināma pēc divām nedēļām, pa šo laiku visām pusēm jāvienojas.

Kas ir veselīgs?

Kāpēc ir jāizstrādā dokuments valstiskā līmenī, kur tiktu paredzēts, ko ēst un ko neēst skolu pusdienās? «No vecākiem saņemam sūdzības, kā arī jautājumus, kādai jābūt ēdienkartei skolā, piemēram, kādam kaloriju daudzumam? Līdz šim tādas normas patiešām nebija noteiktas,» atzīst I. Straume. Pārtikas normas visstingrāk noteiktas ieslodzījuma vietām, bet tādu nav ne bērnudārziem un slimnīcām, ne skolām un pansionātiem. Attiecībā uz skolām līdz šim darbojies tikai vienā teikumā aprakstītais veselīgas ēdināšanas pamatprincips. «To var saprast ļoti dažādi,» saka I. Straume, «ir uzņēmēji, kuri jautā, ko gan es došu salami desas vietā? Tāpēc ir būtiski no valsts puses norādīt, kam vajadzētu būt un kam noteikti nē skolēna ēdienkartē.»

Speciāliste atzīst, ka arī pašus skolu ēdinātājus satrauc fakts, ka konkursos vienīgā prasība ir cena: «Uzņēmējs pasaka, ka par 50 santīmiem paēdinās, un viņš uzvar, bet neviens nepainteresējas, kas par šo naudu bērniem būs pusdienās. Protams, ir skolas, kur jau tagad viss ir sakārtots.» Ar jaunajiem noteikumiem VM vēlas panākt, lai uzvarētu ne tikai lētākais, bet labākais piedāvājums, kas varēs nodrošināt ēdienkarti atbilstoši veselīga uztura pamatprincipiem.

Dokumentā būs noteikta skolēna pusdienu uzturvērtība – kaloriju daudzums, olbaltumvielas, ogļhidrāti. Par šo strīdu neesot bijis. «Diskusija sākās, runājot par aizliegtajiem produktiem, par tiem, kuriem, kā mēs uzskatām, skolas vai bērnudārza ēdienkartē nevajadzētu būt. Pašreizējā brīdī, uzklausot ēdinātāju argumentu, ka ne visi cīsiņi ir slikti, bet atkarīgs, no kā pagatavoti, esam palikuši pie kompromisa,» saka I. Straume. Viņa uzsver, ka skola nav cietums, ārpus skolas bērnam ir pieejams viss, tāpēc svarīgāk ir bērniem radīt izpratni, kas ir veselīgs un kas nē. «Mēs gribam panākt, lai pusdienas būtu garšīgas, veselīgas un lai bērns tās ēstu, nevis atteiktos,» uzsver VM speciāliste.

Pirmklasnieku pusdienas regulē

Pašlaik zināmi noteikumi ir spēkā attiecībā uz bezmaksas pirmklasnieku ēdināšanu – mazos skolēnus nedrīkst barot ne ar fritētiem kartupeļiem, ne kūpinājumiem, ne desām. Valdības noteiktās prasības pirmklasnieku ēdienkartei ir šādas: tajā jāiekļauj pārtikas produkti, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem, vismaz 100 gramu dārzeņu un 50 gramu augļu, vismaz 70 gramu olbaltumvielām bagātu pārtikas produktu, piemēram, liesa gaļa, putnu gaļa, zivis. Salātu gatavošanā jāizmanto augu eļļa vai krējums. Kā piedevas nedrīkst izmantot majonēzi un kečupu, nedrīkst lietot vairākkārt karsētas taukvielas, jāsamazina ēdienam pievienojamais sāls daudzums.

Līdzīgi šiem ieteikumiem un aizliegumiem tiek plānotas uztura normas izglītības iestādēm – aizliegto produktu sastāvā iekļaus frī kartupeļus, rūpnieciski ražotus un saldētus pelmeņus un frikadeles, zivju pirkstiņus, gaļas izstrādājumus, konservus. Ēdiena gatavošanā nedrīkstēs izmantot kečupu, majonēzi, krējuma izstrādājumus, buljona un zupas koncentrātus, vairākkārt karsētās taukvielas. Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā nākamajā mācību gadā.

Par maz dārzeņu

Pasaules veselības organizācijas pētījums liecina, ka bērnu uzturā nepietiekams ir augļu, dārzeņu skaits, tos lieto tikai 23 procenti skolēnu. Bērni daudz lieto saldumus un neveselīgu pārtiku, neēd siltas pusdienas, kā rezultātā slimo ar endokrīnās sistēmas un vielmaiņas slimībām. Bērnu ārsti norāda, ka arvien vairāk bērnu slimo ar tādām slimībām, piemēram, cukura diabētu, kas kādreiz bija reti gadījumi.

***

Kas jums vislabāk garšo no skolas piedāvātajiem ēdieniem?

Estere, 9. klase:

– Visgaršīgākie ir dažādi dārzeņu salāti, un tos gandrīz vienmēr arī ēdu. Tā īsti neko citu. Skolā nekādus gaļas ēdienus neēdu.

Taņa, 9. klase:

– Man visvairāk garšo salāti. Dažreiz vēl griķus ēdu, bet tādi cīsiņi un frī kartupeļi man negaršo.

Renārs, 8. klase:

– Man visvairāk garšo makaroni un frī kartupeļi. Tos es ēdu apmēram reizi nedēļā. Bet kolu gan skolā nepārdod.

Mārtiņš, 11. klase:

– Vistas fileja ar dažādām piedevām – kartupeļiem, griķiem, rīsiem vai makaroniem – ir garšīga, un to es ēdu gandrīz katru dienu. Vienmēr komplektā klāt ņemu arī zupu un salātus.

Soņa, 2. klase:

– Šodien pusdienās bija borščs, un tas bija ļoti garšīgs. Citreiz dod kompotus, un tie man arī garšo.

Daša, 2. klase:

– Man vislabāk garšo kartupeļi un makaroni ar gaļu. Bulciņas arī, bet tās šogad bija tikai vienreiz – 1. septembrī.

Rihards, 8. klase:

– Zivju kotletes ir briesmīgas. Tās man negaršo.

Avots: nra.lv
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas