Par izciliem sasniegumiem teātra mākslā balvas saņems Lolita Cauka un Artūrs Skrastiņš



Latvijas Teātra darbinieku savienība, kā katru gadu, atzīmējot Starptautisko teātra dienu,apbalvos izcilākos teātru māksliniekus.

Šogad svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā 26. martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Tik pasniegtas LILITAS BĒRZIŅAS balva, kuru saņems – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka.

Aktrise balvai tika izvirzīta par Violetas lomu T.Letsa lugā „Osedžas zeme” Valtera Sīļa režijā, kā arī spilgti nospēlētām otrā plāna lomām – Veco Zapu „Ādama stāstā” Indras Rogas režijā, Gunhildi H. Ibsena lugas „Jūns Gabriels Borkmans” iestudējumā, kas Fēliksa Daiča režijā tika spēlēts ar nosaukumu „Nesaprašanās”, Kņazieni Mjagkuju Ļ. Tolstoja „Annā Karēņinā” M. Gruzdova režijā, kā arī Dzimtsarakstu nodaļas darbinieci R. Paula/L.Langas „Leo. Pēdējā bohēma” Edmunda Freiberga režijā, apliecinot, ka Lolita Cauka ir aktrise ar plašu ampluā, ko spēj īstenot pie dažādu rokrakstu un paaudžu režisoriem.

„Nacionālais teātris, apsveicot mākslinieci ar godam nopelnīto Lilitas Bērziņas balvu par Violetas lomu izrādē “Osedžas zeme” Valtera Sīļa režijā, vēlas pievienot nopelniem arī pēdējo gadu lomas teātra Aktieru zālē izrādēs “Rudens un ziema” un “Nesaprašanās (“Jūns Gabriels Borkmans”)”, abas F. Deiča režijā, kas apliecina aktrises talanta dramatisko spēku varoņlomās. Lomu veidošanā liela nozīme bijusi aktrises iekšējai inteliģencei, talantam, maksimālismam attiecībā pret savu darbu un teātri kā mākslu, kā arī režisoriem – Valteram Sīlim un Feliksam Deičam, kas abi, pārstāvēdami stipri atšķirīgas paaudzes, ar savu smalkjūtīgo uzmanību pret aktieriem pratuši pavērt un parādīt jaunas aktrises talanta šķautnes, "uzsver Ieva Struka, direktora palīdze repertuāra jautājumos.

HARIJA LIEPIŅA balvu šogad saņems Dailes teātra aktieris ARTŪRS SKRASTIŅŠ.

Pēdējās sezonas A. Skrastiņam ir bijušas īpaši radoši veiksmīgas: mākslinieka traģiskais liktenis dramaturga Moljēra tēlā M. Bulgakova drāmā „Versaļas kods” R. Atkočūna režijā, kaprīzi nenoteiktais Ābels K. Hamsuna „Ābels un Olga” M. Gruzdova režijā, mokoši depresīvais Ērihs Marija Remarks mūziklā „Marlēna” I. Mičules režijā, bet – pāri visam – pretrunīgais un neviennozīmīgais Saljēri tēls P. Šefera drāmā „Amadejs” J. Villema van den Bosa režijā.

„Artūrs ir unikāls – vienīgais partneris, kurš ir neparedzams un ar kuru vienmēr gribas satikties uz skatuves. Partneris, kurš lomā partnerim dod tik daudz, ka ar viņu nemaz nevar slikti spēlēt… Harijs Liepiņš beidzot var būt lepns par savas balvas nonākšanu īstajās rokās,” uzsver Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa.

Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris saka, ka Artūrs ir vajadzīgs Dailes teātrim.

Artūrs Skrastiņš ir režisoru un skatītāju ļoti mīlēts aktieris, par kuru bez pārspīlējuma var teikt, ka uz viņu lielā mērā tiek balstīts teātra repertuārs. Savulaik tieši šajā aktierī Dailes teātra leģendas Harijs Liepiņš un Eduards Pāvuls saskatīja sava talanta un darba turpinājumu.

HELĒNAS TANGIJEVAS – BIRZNIECES BALVU saņems – baletdejotājs, pedagogs-repetitors un horeogrāfs Vladimirs Cukānovs.

„Spilgts tehnisks dejotājs. Vēlāk izcils pedagogs – repetitors, kurš tika novērtēts ne tikai pie mums, bet „dzelzs priekškara” gados jau veiksmīgi pierādīja sevi daudzās pasaules valstīs. Kopš 1989. gada ar izcilību strādā Vīnē.” Savu skolotāju raksturo Aivars Leimanis, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs.

Vladimirs Cukānovs Latvijas Nacionālajā operā iestudētajās baleta izrādēs spēlējis daudzas lomas, veidojis horeogrāfiju vairākiem iestudējumiem LNO (F.Šopēns “Revolucionārā etīde” (1961), A.Mačavariani “Atmoda”, J.Štrauss “Nakts Venēcijā” (1975),”, bijušajā Operetes teātrī (J.Štrauss “Sikspārnis,” G.Sviridovs “Dzirksteles” (1963), V.Kollo “Tā mīl amerikāņi” (1971), bijušajā Jaunatnes teātrī (Z.Papernijs “Cilvēks, kas līdzīgs pats sev” 1967.g., A.Lindgrēna “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” 1969.g.), kā arī veidojis horeogrāfiju Rīgas kinostudijas mākslas filmai “Vella kalpi” (1970, rež. A.Leimanis) un filmējies Krogus zēna lomā).

Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā Vladimirs Cukānovs izskolojis virkni spilgtāko baleta mākslinieku- Igoru Pavļēņinu,Tāli Silu, Gunāru Anufrijevu, Vladimiru Gelvānu, Vladimiru Diordjevu, Māri Retermani, Valēriju Sevastjānovu, Džonu Markovski, Juri Kaprāli,Genādiju Gorbaņovu un citus.

Lilitas Bērziņas balva pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 2009.g.- Valmieras drāmas teātra aktrise Ieva Puķe, 2010. gadā – Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa, bet pagājušajā 2011. gadā – Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska.

Harija Liepiņa balva pirmo reizi tika pasniegta 2005. gadā un to saņēmuši tādi aktieri, kā Uldis Anže (2008.g.),2009.g.- Ģirts Ķesteris, 2010. gadā – Valmieras drāmas teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis, bet 2011. gadā – Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.

Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006.g.), 2008.g. – Aivars Leimanis, 2010. gadā – Sarmīte Jakse-Graudiņa, bet 2011. gadā – Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs.

Avots: nra.lv
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas