Starptautiskās mazo formu porcelāna izstādes Latvijā kopš 2006. gada regulāri pulcē pašmāju un ārvalstu māksliniekus, kuri strādā ar smalkāko un kaprīzāko keramikas materiālu – porcelānu. Izstādei tiek pieteikti mākslas darbi, kas nepārsniedz 15 cm dimensijas. Šogad mākslinieki tika aicināti izstādei iesniegt darbus par tēmu “Baltais troksnis”.
Baltais troksnis ir jēdziens, kas tiek lietots ne tikai fizikā, bet arī mūzikā, telekomunikāciju jomā un citur - tā ir skaņa, ka sastāv no visām cilvēka ausij uztveramajām frekvencēm vienādā augstumā. Līdzīgi kā optiski - visām krāsām sajaucoties vienādās proporcijās, rodas baltā. Praktiski ar balto troksni saskaramies, pārslēdzot radio un TV kanālus - tā ir šņācoša vai čerkstoša skaņa starp stacijām un “baltais sniedziņš” TV ekrānos. Attīstoties tehnoloģijām, ar šīm atkāpēm jeb defektiem sastopamies arvien retāk. Tomēr nereti šī skaņa tiek radīta apzināti. Kas atšķir troksni no skaņas? Vai troksnis ir nevēlams traucēklis vai neatņemama realitātes sastāvdaļa? Franču filozofs Mišels Serrs (Michel Serres) balto troksni uzskata par pozitīvu spēku komunikācijā. Neviena komunikācija nevar iztikt bez trokšņa, jo tas ir nozīmīga komunikācijas sastāvdaļa - troksnis parādās kā trešais spēlētājs starp ziņas sūtītāju un saņēmēju. Baltais troksnis ir kā starpstāvoklis un klātbūtnes apliecinājums.
Starptautiskās mazo formu porcelāna izstādei “Baltais troksnis” konkursa kārtībā no 70 pieteikumiem tika izvēlēti 27 mākslinieki no 15 valstīm – Baltkrievijas, Igaunijas, Irānas, Itālijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Taivānas un Turcijas. Žūrijas sastāvā strādāja Rīgas Porcelāna muzeja darbinieki: direktore Santa Dobele, galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga, ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ieva Nagliņa, māksliniece un muzejpedagoģe Arta Baltā un mākslinieks un kurators Valentīns Petjko.
Foto: Publicitātes
