Rīgas Doms un Vecrīga savu balsi varētu atgūt 2015.gadā


Nākamie steidzamākie restaurācijas darbi Rīgas Domā ir nepieciešami tornim. Informācija par torņa koka konstrukcijas bojājumiem ir vairāk nekā simts gadus sena. Pēdējos gados veiktie plaisu novērojumi rāda, ka tas pakāpeniski sasveras. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jau vairākus gadus katedrālei nav uzstādīti jaunie zvani.


Rīgas Doma tornis pēdējos četrus gadus tiek regulāri monitorēts – vismaz reizi divās stundās tiek mērītas plaisas. Pēc pašreizējiem aprēķiniem torņa konstrukcijas nostiprināšanai būtu nepieciešami aptuveni četri miljoni latu, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli.


Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags skaidro: „Pašreiz ir izstrādāts un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā (VKPAI) saskaņots torņa restaurācijas skiču projekts, kurā ir ietverti risinājumi gan koka konstrukcijai, gan mūra konstrukcijai. Kopīgais uzdevums Rīgas Doma apsaimniekotājiem un VKPAI ir atrast vislabāko risinājumu, torņa koka konstrukcijas restaurācijai, jo otra šāda unikāla būvvēstures pieminekļa mums nav.”


Tikai pēc tam, kad torņa konstrukcija būs nostiprināta, tajā varēs atkal izvietot katedrāles cienīgus zvanus, no kuriem seši saņemti kā dāvinājums no Kēnigšteinas draudzes Vācijā jau 2003.gadā. Vēl divi zvani izgatavoti par sponsoru līdzekļiem.


„Rīgas Doma zvani pēc Krievijas cara pavēles I Pasaules kara laikā noņemti un evakuēti uz Krieviju. Tagad Domā tiek izmantots viens, salīdzinoši neliels zvans – tad, kad uzstādīsim paredzēto zvanu spēli, varēsim uzskatīt, ka gan Doms, gan Vecrīga ir atguvusi savu balsi,” tā J.Vanags.


Līdz ar torņa konstrukcijas atjaunošanu papildu veicamie darbi ir Ziemeļu ieejas restaurācija. „Ziemeļu ieeja, kas tagad nav publiski pieejama, sākotnēji arī ir bijusi galvenā ieeja Rīgas Domā. Pēc tās rekonstrukcijas restaurācijas tā atkal varētu par tādu kļūt. Turklāt tad iedzīvotājiem būtu pieejami 2010. gadā izglābtie 14.gs. sienas gleznojumi, kas ir vieni no vecākajiem Baltijā,” stāsta J.Vanags.


Senākā informācija par problēmām Rīgas Doma torņa konstrukcijā ir saglabājusies no 17. gadsimta, kad Doma torņa mūra konstrukcijas pastiprināšanai uzstādīja savilces. Pirms simts gadiem Doma būvniecības nodaļas vadītājs Dr. V. Neimanis uzskatīja, ka torņa augšējos divus stāvus ir nepieciešams nojaukt. 20. gadsimtā, mainot torņa vara skārda segumu, latojumu apstrādāja ar ķīmiskiem savienojumiem, kas reaģē ar vara skārdu, izveidojot caurumus, kādēļ konstrukcijā nokļūst lietus ūdens. Trupes sēņu un koksngraužu bojājumi ir galvenās problēmas koka konstrukcijā.

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas