Tweet |
|
Uz latviešu mierīgā tonālās glezniecības fona krāšņi uzplaukst gleznotāja Herberta Siliņa (1926–2001) radošais mantojums. Glezniecība ir viņa dzīve, esības izpausme. Liekas, nekādi iepriekšpieņemti priekšstati un priekšraksti neeksistē mākslinieciskā rokraksta un izteiksmes spēka spontānajos meklējumos. Siliņa glezniecībā velti meklēt tonālās nianses, jo tajā spēcīgi dominē lokālo krāsu intensīvie kontrasti. Izstādēs sācis piedalīties kopš 1957. gada, un laika gaitā, mainoties emocionālajai motivācijai un arī ārējām izteiksmes pazīmēm, Herberts Siliņš savā daiļradē aprobējis gan reālistisku stilu, gan impresionisma, fovisma un abstrakcijas elementus.
Mākslinieka darbu klāstā sadzīvo visnotaļ dažādas impresionistiskās tradīcijas metamorfozes – no izteikti pelēcīgām gammām līdz gandrīz fovistiskam košumam. Autors balansē starp svinīgām, telpiski būvētām jūras panorāmām un pietuvinātu, ikdienišķu redzējumu. Tās ir temperamentīgas formu un krāsu orģiju spēles, pārdroši salikumi, kuros Siliņš sniedz uzsvērti subjektīvu interpretāciju – aktīvi paņemošu un suģestējošu, kur dīvainā kārtā apvienojas pārgalvība, spēja, emocionalitāte, pat niknums.
Savā dzīvē mākslinieks piedalījies daudzās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, citu valstu muzejos un neskaitāmās privātās kolekcijās.
Apgādā „Neputns” sagatavotais Mag.art. Gundegas Cēberes albums iepazīstinās lasītājus ar gleznotāju Herbertu Ernestu Siliņu un parādīs viņa dzīvi krāsu mirdzumā.
Izstādē LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātkolekcijas.