Tweet |
|
Svinot kinoteātra Kino Bize atklāšanu no 11. septembra jaunajās telpās Elizabetes ielā 37, Rīgā, kinoteātris ar lepnumu piedāvā skatītājiem sešas režisora un aktiera Džona Kasavītisa (John Cassavetes) filmas. Džons Kasavītiss, ko bieži dēvē par Amerikas neatkarīgā kino tēvu, savā unikālajā disidenta pieejā filmu veidošanai ir uzņēmis vienus no atklātākajiem un aizkustinošākajiem cilvēku emocionālajiem kino portretiem.
Kasavītiss sāka savu karjeru Ņujorkā kā aktieris un savos režisora izpausmes veidos iedvesa to pašu enerģisko, paspilgtināto reālismu, kas raksturoja viņa filmu un teātra lomas - mānīga bīstamība, sajūta, ka jebkurā brīdī notikumu gaita emocionālā līmenī var uzsprāgt.
Trīs Oskariem nominētais, Berlīnes un Venēcijas kinofestivālos godalgas saņēmušais filmas autors Džons Kasavītiss ir viena no spilgtākajām personībām 60.-70. gadu Amerikas neatkarīgā kino un cinema verité vēsturē. Viņš bija gan aktieris, gan scenārists un režisors. Kasavītisa režijas debija filma "Ēnas" (Shadows, 1959) bija pašfinansēta un nesasniedza lielu auditoriju, taču ieguva atzinību un atpazīstamību kinokritiķu filmu studiju aprindās. Pēc vairākiem bezpersoniskiem projektiem 1960-tajos viņš atkal pievērsās filmu veidošanai ar satricinošo mājas sadzīves drāmu Sejas (Faces, 1968). Līdzīgi kā "Ēnās" filma nebija izklaidējoša, bet kļuva par veiksmīgu art-house darbu un saņēma trīs Oskara nominācijas.
No tā brīža Kasavītiss bija pazīstams kā bezkompromisu režisors, kas nesadarbojas ar lielajām, komerciālajām studijām, bet strādā ar izciliem aktieriem, piemēram, Bens Gazzara (Ben Gazzara), Seimūrs Kasels (Seymour Cassel) un, protams, viņa sieva Džīna Roulendsa (Gena Rowlands), lai atklātu trauslas emocijas tādās filmās kā „Ietekmētā sieviete” (A Woman Under the Influence, 1974), „Ķīnieša bukmeikera slepkavība” (The Killing of a Chinese Bookie, 1976), „Pirmizrāde” (Opening Night, 1976) un Glorija (Gloria, 1980).
Šajā retrospekcijā pārsvarā ir iekļauti Kasavītisa pašfinansētie darbi, kas tika veidoti ārpus Holivudas studiju sistēmas un kuros viņš varēja pilnībā īstenot savas ieceres. Filmas, kurās dzīvo bītņiki, hipiji, uzņēmēji, aktieri, mājsaimnieces, striptīza dejotājas, klubu īpašnieki, bandīti un bērni un ir skaisti, emocionāli līdzjūtības testamenti.
Ieeja uz visiem seansiem ir bezmaksas.
Foto: Publicitātes