“Sinfonietta Rīga” un koris “Latvija” Lielajā Piektdienā uzstāsies tiešsaistes koncertā no Rīgas Sv. Pētera baznīcas



Lielajā Piektdienā, 2. aprīlī, plkst. 21.00 pie klausītājiem atgriežas Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā. Zīmīga šī tikšanās ir gan abiem kolektīviem, atjaunojot radošo sadarbību pēc ilgāka pārtraukuma, gan visai sabiedrībai kopumā, piedzīvojot sarežģītākos laikus kopš lielajām 20. gs. vēstures kataklizmām. Lielās Piektdienas koncertprogrammā iekļauti igauņu komponista Arvo Perta un skotu komponista Džeimsa Makmilana sakrālās mūzikas skaņdarbi. Tiešsaistes koncerts no Rīgas Sv. Pētera baznīcas skatāms bez maksas.

Kristīgai kultūrai visnozīmīgākās nedēļas ritā Golgātas ceļš tumši svelošās krāsās zīmē dramatisku ciešanu ainu. Bet vienlaikus, tas ir arī ceļš pretī gaismas triumfam, ko piedzīvojam Lieldienu rītā.

“Septiņi pēdējie vārdi pie krusta” ir četru evaņģēliju teksts — Jēzus Kristus atvadu vārdi. Dieva dēla emocionāli skaudrās atziņas par cilvēci un esamību iepriekšējos gadsimtos skaņu valodā ietērpuši gan itāļu baroka komponists Džovanni Batista Pergolēzi, gan Vīnes klasiķis Jozefs Haidns, gan franču romantiķis Šarls Guno. Viņiem līdzās – arī redzamākais mūsdienu skotu komponists Džeimss Makmilans.

Raksturojot Makmila partitūru, diriģents Māris Sirmais citē paša mūzikas autora teikto: “Man nepastāv īsts dalījums starp pasaulīgo un dievišķo, jo dievišķais iespiežas visā mūsu eksistencē. Tas ir atrodams ikdienišķajā un banālajā, drūmajā un biedējošajā, postošajā un pat pretīgajā vidē, depresījā, mūsu stresos, bažās un bailēs. Domu, ka dievišķajam tur nav vietas, es uztveru kā sava veida ķecerību, jo tā ir pretrunā ar pašu krusta pieredzes būtību. Domāju, ka krustā sišanas notikums atbalsojās līdzīgā pieredzē, ko piedzīvo parasti cilvēki visā mūsu vēsturē, un, it īpaši, mūsdienās. Politiskie bēgļi, etniskās tīrīšanas upuri, mūsu sabiedrības izstumtie.”

Arvo Perta sakrālās mūzikas darbs “Ādama žēlabas” savu pirmatskaņojumu piedzīvojis Sv. Irēnas bazilikā Stambulā. Šis simboliskais vēstījums balstīts Atonas mūka Sv. Siluāna prozas tekstos, kurus grāmatā apkopojis viņa māceklis Arhimandrīts Sofronijs. Sv. Siluāna sacerējumi komponistam ir kalpojuši par iedvesmas avotu gadu desmitiem, bet “Ādama žēlabas” ir abu domas kolosu radošās simbiozes augstākais punkts. Ādams Pertam simbolizē cilvēci ar tās nemitīgajiem maldu ceļiem un pašattaisnošanos. Par sava Radītāja nodevību, par zaudēto Dieva mīlestību un Paradīzi — par to mūžīgi cieš un žēlojas Ādams

2. aprīļa tiešsaistes koncerts no Rīgas Sv. Pētera baznīcas skatāms bez maksas Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldes, Latvijas Koncerti, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un “Sinfonietta Rīga” Facebook lapās, kā arī tīmekļa vietnēs www.latvijaskoncerti.lv un www.sinfoniettariga.lv.

Koncerta norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvalde.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas