Veselības ministrija (VM) apstiprināšanai valdībā virza noteikumus, kas liegs skolās pusdienu ēdienkartē iekļaut fritētus kartupeļus, desas, cīsiņus un citus bērniem neieteicamus pārtikas produktus.
Par cīsiņiem un sardelēm, par ko bija viskarstākās debates, noteikumos saglabāta atruna: tos drīkst iekļaut skolēnu ēdienkartē, ja cīsiņos būs vismaz 70 procenti gaļas un tie nesaturēs virkni piedevu.
Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē tālākai apspriešanai virzīts VM izstrādātais noteikumu projekts par veselīga un sabalansēta uztura normām skolās, sociālās aprūpes un rehabilitācijās iestādēs, kā arī slimnīcās. Veselības ministrijā skaidro, ka noteikumu projekts paredz precīzi noteikt enerģijas un uzturvielu normas, uzturā pievienojamā sāls un cukura daudzumu, kā arī ikdienas ēdienkartē iekļaujamos un neiekļaujamos pārtikas produktus skolās un pirmsskolās, kā arī enerģijas un uzturvielu dienas normas pamata diētai ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem.
Pašlaik normatīvie akti nenosaka vienas dienas enerģijas un uzturvielu devas skolēniem izglītības iestādēs. «Līdzšinējie noteikumi par higiēnas prasībām izglītības iestādēm noteica, ka ēdināšana jāorganizē atbilstoši veselīga uztura principiem, bet šie principi nebija precīzi noteikti un šādas uztura normas bija noteiktas tikai 1. klašu skolēniem, kuri saņēma valsts budžeta apmaksātās brīvpusdienas,» norāda VM speciāliste Egita Pole.
Tāpēc izglītības iestādēs un arī slimnīcās nereti nācās saskarties ar sūdzībām, ka ēdienreižu uzturvērtība ir pārāk maza vai pārāk liela, kas veicina nesabalansēta uztura – daudz tauku, maz olbaltumvielu – lietošanu. «Jāņem vērā, ka skolās skolēni vai arī pacienti slimnīcās pavada lielāko dienas daļu, tas var atstāt būtisku ietekmi arī uz viņu veselības stāvokli,» VM pozīciju skaidro E. Pole. Noteikumu anotācijā uzsvērts, ka sabiedrības pārstāvju priekšlikumi maksimāli ir ņemti vērā noteikumu projekta izstrādes procesā, panākot kompromisu starp izglītības iestāžu ēdinātāju pārstāvju un uztura speciālistu izvirzītajām prasībām. Piemēram, Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrība daļēji atbalsta izstrādāto noteikumu projektu, jo uzskata, ka ir nepieciešami vēl stingrāki ierobežojumi. Sākotnēji bija domāts no skolēnu ēdienkartes cīsiņus un sardeles izslēgt vispār, taču iebilda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.
Noteikumi paredz izglītojamo uzturā neiekļaut frī kartupeļus, desas (izņemot vārītās), žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, burgerus, gaļas un zivju konservus, mehāniski atdalītu vistas gaļu. Kā piedevas, ēdienu pasniedzot, nedrīkstēs lietot majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus (ēdienu pagatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot). Cīsiņus vai sardeles skolēnu uzturā varēs iekļaut, ja tie satur vismaz 70 procentus gaļas un nesatur pārtikas piedevu mononātrija glutamātu (E621), krāsvielu – karmīnskābi (E120) un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem (tas attiecas arī uz vārītām desām). Cīsiņus var iekļaut ne biežāk kā reizi divās nedēļās.
Ēdiena gatavošanā nedrīkst lietot margarīnu, ja tas satur daļēji hidrogenētus augu taukus, vairākkārt karsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras.
Avots: nra.lv
