Vēl tikai dažas dienas (līdz 28. maijam) Rīgā varēs apskatīt izstādi, kas veltīta baletam un dejai. Mākslas darbu ekspozīcija, kas šogad dalās divās dažādās izstādēs ar nosaukumiem „Balets daudzveidībā” un „Veltījums dejai”, tika organizēta 17. Baltijas baleta festivāla ietvaros.
Līdz šim par tradīciju vairāku gadu garumā bija kļuvušas baletam un tā festivālam veltītās izstādes Mencendorfa namā, kuras organizēja Andrejs Majevskis. Savukārt jaunums ir mākslas kuratores Gulnaras Skuteles izstāde „Veltījums dejai”, kur aplūkota dejas kustība arī plašākā kontekstā.
Cilvēka ķermeņa plastika un kustību daudzveidība ir interesējusi māksliniekus vienmēr. Sākot ar antīko pasauli, kas uzskatāma par Rietumu kultūras šūpuli, renesanses laikmetu, kad mākslinieki pastiprināti pētīja cilvēka ķermeņa uzbūvi, un vēlāko impresionisma virzienu Degā un Lotreka personās, kurus pirmos interesēja tieši pati deja. Visbeidzot, protams, tie mūsu Latvijas mākslinieki, kas savus darbus ekspozīcijā veltījuši kā baletam, tā arī dejai kopumā.
Mākslas kuratore Gulnara Skutele, kas pati arī ir māksliniece, uzskata, ka māksliniekam vienmēr ir liels izaicinājums pievērsties cilvēka ķermeņa kustībai. Tādēļ dejas atveidojums mākslā ir pelnījis daudz plašāku sabiedrības uzmanību, nekā tas ir šobrīd. Tāpēc arī veidota ekspozīcija „Veltījums dejai”, kas ir kā papildinājums un mazliet arī alternatīvs skatījums uz Andreja Majevska nu jau par tradīciju kļuvušajām ikgadējām „baleta mākslas” izstādēm.
Izstādē „Balets daudzveidībā”, kas aplūkojama Mencendorfa namā (Grēcinieku iela 18), vēsturiskajā pirmā stāva interjerā eksponētas „Autorleļļu un rotaļlietu meistaru Baltijas ģildes” galerijas „Figaro Art” lelles. Graciozās leļļu balerīnas veido ap sevi romantisku noskaņu, ko papildina fotogrāfijas un greznie baleta sievietes un vīrieša kostīmi. Izstādē piedalās arī Maruta Dinga-Grosberga, kuras jaunība un darba gadi pagājuši dejojot uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Viņa šobrīd sevi piesaka arī kā gleznotāju. Priecē viņas balerīnu kustību gleznojums un dejas ritma izjūta. Ar sešām „mazajām balerīnām”, kas ērti iekārtojušās uz lielā galda Mencendorfa nama ēdamtelpā, piedalās Agrita Krieviņa – ādas mākslinice un rotaslietu meistare.
Savukārt jaunajā izstādē „Veltījums dejai”, kas apskatāma Jāņa Sētā 5, (Hamleta mājā, 1.stāvā), skatītāju uzmanību saista uzreiz vairāku paaudžu mākslinieku darbi, kuri darināti dažādos stilos un tehnikās – sākot no klasicisma un beidzot ar modernismu.
Šajā izstādē apskatāmi sekojoši autori ar saviem darbiem: Ieva Sara Breikša ar savu diptihu, kas veltīts tango ritmiem; Elizabete Melbārzde ar romantiskām un graciozām balerīnām; Ieva Markeviča-Caruka ar savu ekspresīvo kustību tvērumu; Dags Vidulejs ar smalkās niansēs un jauktā tehnikā veidotu darbu; Māris Abiļevs ar ekpresīviem balerīnu tēliem; Nadežda Koļesņikova ar graciozo baleta pozu apjūsmošanu; Ērika Kumerova un viņas silti saulainie balerīnas tēli; Anna Folka ar savām bērnības atmiņām; Agnija Ģērmane ar dejas soļos un vienotā ritmā darinātiem sarkanīgajiem tēliem, kā arī Ineta Freidenfelde ar saviem eļļā darinātajiem baleta aksesuāriem.
Tāpat izstādē „Veltījums dejai” piedalās arī: Jeļena Grjazeva ar fantastiski trauslajām un dejiskajām balerīnām; Inga Jurova ar portretu gleznojumiem, kā arī košo veltījumo P.Čaikovska mūzikai; Līga Jukša ar gaiši zilos toņos gleznotajām „Balerīnām”; Māra Ozola ar „Deju lietū”; Larisa Šellare ar savām fantastiskām grafikām „Žizele I” un „Žizele II”, bet Gunta Gračinska zīmulī tēlojusi „Balerīnu pārdomās”. Savukārt Kārlis Siliņš ar savu azartisko dejas uztveri kalpo kā gan kā ievads, gan arī šīs izstādes epilogs.
Abas izstādes, gan tradicionālais „Balets daudzveidībā” (Mencendorfa nams, Grēcinieku ielā 18), gan arī jaunā izstāde „Veltījums dejai” (Hamleta māja, Jāņa Sētā 5, 1.stāvā), būs aplūkojamas līdz 28.maijam.
