Grupa “Very Cool People” jaunajā albumā piedāvā ironisku atskatu uz pagātni



Latvijā zināmākā džezfanka grupa “Very Cool People” turpina māksliniecisko lidojumu neierobežotas dauzīšanās augstumos. Šoreiz tas sasniedzis astotā albuma “50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism” huligānisko atzīmi jeb pozitīvu muzikālo ironiju par Latvijas turbulento jaunāko laiku pagātni. Tapis arī jauns videoklips albuma nu jau piektajam singlam “Rapid Dough – Peļmjaški”.

Grupas dalībnieki ar šo instrumentālās mūzikas albumu pasakās saviem pedagogiem jeb iepriekšējai mūziķu paaudzei, kas līdzēja džezam un rokenrolam izdzīvot arī dzelzs priekšskara šajā pusē, kā arī trakajos deviņdesmitajos. Viss pateikts jau albuma nosaukumā – džezs šeit savijas ar klasisko mūziku, balkānu mūzika ar metālu, surf mūzika ar fanku un soulu, bet kormūzika ar klezmeru un citu Latvijā dzīvojošu tautu muzikālo mantojumu.

Lai arī albumā izteikti jūtama pagātnes atvilktnē iedokumentēto laiku muzikālā ietekme, šis ir oriģinālskaņdarbu apkopojums, kura autori ir gan grupas ģitārists un vadītājs Elvijs Grafcovs, gan saksofonisti Māris Jēkabsons un Kristaps Lubovs, gan bundzinieks Andris Buiķis un grupas taustiņinstrumentālists, kā arī loģistikas nodaļas vadītājs Māris Vitkus, kuram šī ir publiskā debija komponēšanā.

Katrs skaņdarbs izlaists caur ļoti skrupulozu atlases mehānismu, un aranžējumi mainīti tā, lai viss šķistu cienīgi grupas bīstamākajai dalībniecei, trombonistei Laurai Rozenbergai. Protams, neviena kompozīcija netika iekļauta albumā arī bez kebabu impērijas magnāta, brīvā laikā arī trompetista Oskara Ozoliņa piekrišanas. Skaņdarbu nosaukumus savukārt pārbaudīja grupas basists un psihologs Jānis Olekšs, kā rezultātā tie nedz aizskar, nedz aizvaino kādu dzīvu būtni vai augu.

Šis ir grupas astotais albums un piektais, ko grupa izdod kopš 2017. gada, tādējādi joprojām pildot solījumu, ka katru gadu tiks izdots stilistiski citādāks jauns albums, kas savukārt nozīmē cieņas izrādīšanu sešdesmito un septiņdesmito gadu mūziķu darba kultūrai, kad šāda prakse bija ierasta.

“Man ļoti patīk, kā mūziķi strādāja agrāk,” uzsver Elvijs Grafcovs. “Piemēram, Stīvijs Vonders, “Jackson 5”, “The Supremes”, Mailzs Deiviss, “Led Zeppelin”, Džimijs Hendrikss. Katru gadu viņi izdeva vienu vai pat vairākus albumus un spēlēja neskaitāmus koncertus. Arī mans galvenais radošās iedvesmas avots Salvadors Dali katru dienu radīja vairākus mākslas darbus – gan gleznoja un veidoja skulptūras, gan fotografēja un filmēja, kā arī rakstīja literārus darbus un darīja vēl milzum daudz citu radošu lietu…”

Albums ierakstīts leģendārajā Rīgas Reformātu baznīcas pagraba studijā “Mints Music Studio” pie ne mazāk leģendārā skaņu operatora Tāļa Timrota. Miksēja ierakstīto materiālu Andris Buiķis Ciemupē, visai grupai nerimstoši un tīkami pamācoši komentējot katru viņa darbību, bet producēja albumu Elvijs Grafcovs. Māsterversiju savukārt uzmeistaroja aizjūru māsteringa leģenda Deivs Makneirs “Dave McNair Mastering” studijā Ziemeļkarolīnā, ASV, kur noslīpēti arī ģitārista Čārlija Hantera, Boba Dilana, Deivida Bovija, Brūsa Springstīna un vēl citu pasaulē atzītu mūziķu darbi.

“Ar Deivu vēlējāmies sadarboties jau sen,” stāsta Elvijs. “Viņš arī atzinīgi izteicās par mūsu grupu un tās mūziku, taču līdz šim tomēr bija atteicis laika trūkuma vai arī finansiālu iemeslu dēļ. Taču šoreiz pieteicāmies ļoti laicīgi, nenospraudām drastisku dedlainu un ar daļēju Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansējumu mums beidzot izdevās sadarbība arī ar Deivu, par ko esam ļoooti iepriecināti!”

Albuma kolorīto dizainu veidojis Gatis Pakalns – Londonā dzīvojošs dizainers, kurš pirms 14 gadiem radījis arī nu jau slavenos “Very Cool People” kaķus un turpinājis sadarbību ar grupu arī pēcāk. Jaunā albuma vāku rotā reāla, pie sienas piestiprināta 2 x 2 metru paklāja fotogrāfija. Šo tepiķi pēc Gata izstrādāta dizaina parauga grupa pasūtīja Beļģijā, jo tā izrādījās tuvākā vieta, kur var pasūtīt tik īpaša dizaina paklājus.

Ar to grupas dizainiskās izpausmes gan nebeidzās, jo albuma bukleta fotosesijai īpaši tika sagatavota arī pati siena – Māris Vitkus uz tās izlīmēja īpašas, no vētrainajiem laikiem mantotas tapetes. Tad Elvijs ar Māri kādā Rīgas mikrorajonā iegādājās tikpat autentisku dīvānu, kas tad arī kļuva par galveno fotografēšanās platformu visiem grupas dalībniekiem. Visu albuma noformējumā manāmo fotogrāfiju autors ir rokenrola iemiesotājs ar un bez fotokameras Jānis Škapars. Kopējā albuma dizaina ideja plivinās kaut kur starp vēsturisku ģimenes albumu un deviņdesmito gadu mūzikas cienītāju artefaktiem.

Vienlaikus ar jauno albumu grupa laiž klajā arī piekto tā singlu un videoklipu “Rapid Dough – Peļmjaški”. Šajā video redzami tēli no visiem iepriekšējiem ar jauno albumu saistītajiem klipiem, līdz ar to, šis uzskatāms par tādu kā grand finale. Tajā viss beidzot tiek salikts pa augstākās loģikas plauktiem – kāpēc ir kebabi, kāpēc pazuduši meksikāņu kovboji Bikstos, kāpēc Laurai patīk kulinārija un bokss, kas ir tas jocīgais cālis, kas redzams grupas klipos, un visbeidzot, kāpēc Mārim Vitkum patīk darboties ar aplikācijas papīru un dekorēt skatuves septiņdesmito gadu stilā…

“Rapid Dough – Peļmjaški” videoklipā pirmoreiz ieraugāmi arī daži no grupas dalībnieku aizstājējiem, kuri tiek pieaicināti uz koncertu, ja uz to netiek kāds no attiecīgajiem pamatsastāva dalībniekiem. Nu arī video formātā var iepazīties ar saksofonistu Artūru Sebri, kā arī bundziniekiem Miķeli Vīti un Hariju Gūtmani. Klipu režisējis Arvis Belovs no studijas “Colortime”. Smalko sižetisko līniju izstrādājis Elvijs Grafcovs, ar pieslīpēšanas darbiem piepalīdzot Oskaram Ozoliņam, Laurai Rozenbergai un Arvim Belovam.

Jaunais albums noklausāms visās lielākajās straumēšanas platformās, bet “Bandcamp” un fiziski apmeklējamo Latvijas mūzikas veikalu plauktos iegūlis arī kompaktdisks. Albums tapis ar daļēju Valsts Kultūrkaptiāla fonda atbalstu.

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas