“Harijs Poters un filozofu akmens” atgriežas uz lielā ekrāna piecos maģiskos seansos



Kad zāle bija zaļāka un pasaule šķita maģiskāka… Šogad “Harija Potera” kino sāgas aizsākums — “Harijs Poters un filozofu akmens” — svin 20 gadu jubileju, un šai apaļajai gadskārtai par godu “Kino Kults”, “Acme Film Latvija” un k/t “Kino Citadele” aicina vēlreiz paviesoties Cūkkārpā, jo filma no 8. oktobra atgriežas uz lielā ekrāna ISENSE auditorijā ierobežotā seansu skaitā!

Rakstnieces Dž. K. Roulingas stāsts par puisēnu, kurš savā vienpadsmitajā dzimšanas dienā atklāj, ka viņa vecāki ir bijuši slaveni burvji un ka arī viņam piemīt burvju spējas. Viņš saņem vēstuli (pareizāk sakot — audžuvecāku māja tiek "pārpludināta" ar vēstulēm), kuras visas kā viena apgalvo — Harijs Poters ir uzņemts Cūkkārpas raganību un burvestības skolā. Piedzīvojumu filmā visai ģimenei atdzīvojas grāmatas varoņi, ļaujot ikvienam just līdzi Harijam, sastopoties aci pret aci ar aizraujošiem un maģiskiem notikumiem Cūkkārpas burvju skolā.

Piedāvājam iepazīties ar pieciem interesantiem faktiem par “Harija Potera” kinofranšīzes pirmās daļas aizkulisēm!

1. Filma gandrīz bija krietni amerikāniskāka nekā līdz kaulam britiskā versija, ko beigu beigās redzējām. Viens no sākotnējiem režisoriem, kas cerēja ekranizēt Dž. K. Roulingas sāgu, bija leģendārais kinomeistars Stīvens Spīlbergs, kurš turklāt jau bija atradis savu Hariju — Heiliju Džoelu Osmentu (“The Sixth Sense”). Savukārt Rubeusa Hagrida lomu bija noskatījis pats Robins Viljamss. Taču Roulingas vēlme saglabāt stāsta britisko garu ņēma virsroku, galvenās lomas uzticot tieši britu aktieriem.

2. Par amerikāņu auditorijas īpatnībām gan netika pilnībā aizmirsts. ASV grāmata un arī filma ir zināma ar citādu nosaukumu nekā citur ierasto “Philosopher's Stone” — tur tā tika pārdēvēta par “Sorcerer's Stone” (jeb “burvju akmeni”), jo valdīja uzskats, ka “filozofu akmens” būs pārāk mulsinošs koncepts lasītājiem un skatītājiem. Tā rezultātā, uzņemot filmu, vairākas ainas nācās filmēt dubultā, pasakot abas versijas.

3. Grāmatu fani labi zinās, ka Roulinga, raksturojot Harija izskatu, allaž piemin, ka viņš ir no mātes mantojis zaļas acis. Taču filmās redzam zilacaino Danielu Redklifu! Sākotnēji bija iecerēts, ka Redklifs lietos zaļas kontaktlēcas, lai Roulingas rakstīto ievērotu līdz pēdējam burtam, taču… viņam pret tām esot bijusi alerģiska reakcija. Tāpēc tika nolemts jauno aktieri nemocīt un viņa Hariju atstāt ar zilām acīm.

4. Maģiskie gardumi, ko redzat uz ekrāna, realitātē nemaz nebija tik gardi — vismaz ne tad, kad tie bija pavadījuši pāris dienas zem starmešu gaismām. Lielās zāles bagātīgi klātie galdi tik tiešām esot bijuši pilni ar īstiem kulināriem meistarstiķiem, taču, tā kā filmēšana mēdza iestiepties vairāku dienu garumā, tie sāka bojāties. Aktieris Varviks Deiviss pat teica, ka ap ceturto dienu Lielo zāli varēja saost jau pa gabalu.

5. Sākotnēji daļu no Cūkkārpas ainām bija iecerēts uzņemt Kenterberijas katedrālē. Plāns diemžēl neīstenojās, jo to neatļāva baznīcas dekāns, uzskatot, ka kristiešu baznīcu nedrīkstētu izmantot, lai reklamētu pagāniskas idejas. Citādi uzskati bija Glosteras katedrāles dekānam, kurš ne tikai ļāva uzņemt ainas viņa baznīcā, bet pat atzina, ka pats esot Harija Potera piedzīvojumu cienītājs.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas