1. janvāra vakarā LTV 1. kanāls nolēmis iepriecināt neskaitāmos filmas Vella kalpi fanus. Pulksten 22.30 tiks demonstrēta 1970. gadā uzņemtās režisora Aleksandra Leimaņa filmas renovētā versija, kas krietni pabalējušo un no biežās rādīšanas izdilušo kostīmsāgu ļaus redzēt labākā kvalitātē, nekā tā savulaik bija uzfilmēta.
Pievērsiet uzmanību arī Dairas Āboliņas un Agitas CānesĶīles veidotajai Rīgas kinostudijas dokumentālajai filmai Vella kalpi. Filmas arheoloģija, kura tiks piedāvāta tai pašā vakarā pulksten 21.30. Lai gan savu pirmizrādi uz lielā ekrāna tā piedzīvoja pagājušajā vasarā Kalnciema ielas svētkos, plašākai publikai filma tiks demonstrēta pirmo reizi. Televīzijas formātā veidotais dokumentālais darbs Vella kalpu faniem būs īsts gardumiņš, jo piedāvā gan tikšanos ar filmas veidotājiem un aktieriem, gan atklāj filmas tapšanas aizkulises, apstiprinot, ka visu laiku populārākās un skatītākās latviešu spēlfilmas tapšana nebija rozēm kaisīta. Īpaši ir vērts izmantot iespēju un noskatīties abus darbus komplektā – jo tad daža laba Vella kalpu epizode iegūst pavisam citu jēgu.
Vella kalpi. Filmas arheoloģija ir pierindojama televīzijas dokumentālistikas pētnieciskajam atzaram, tā, protams, ir adresēta Vella kalpu faniem, tomēr savā ziņā var kļūt par Latvijas kino vēstures stundu iesācējiem. Lai gan tapusi ar visnotaļ liesu budžetu, pēc sava līmeņa tā pielīdzināma lielo TV kompāniju pētniecisko raidījumu līmenim, ko šādu sarežģītu raidījumu tapšanas procesā neiesvētīts skatītājs dažkārt gaida no nabadzības māktās LTV, dažkārt nesaprotot, ka TV milži par LTV raidījumam atvēlēto naudu nespētu uztaisīt pat vienu nieka sižetu. Filmu veido Dairas Āboliņas veidotais aizkadra vēstījums, ko papildina intervijas ar Vella kalpu radošo komandu. Pievērsiet uzmanību, ka šis ir pēdējais vella kalpa Pētera – leģendārā baletdejotāja un pedagoga Artura Ēķa uznāciens publikas priekšā – izcilais baleta mākslinieks aizgāja mūžībā 21. novembrī. Skatoties filmu, sevi vairākkārt pieķēru domājam par to, ka patiesībā ir žēl, ka tā netapa desmit gadus agrāk – ļoti daudzi Vella kalpu varoņi un radītāji jau sen min mūžības takas.
Vella kalpu aizkulišu stāsti ir patiesi garšīgi. Skatītāji uzzinās gan to, kāpēc cenzūra gribēja izņemt no filmas pliko karakalpu skrējienu «ar visiem debesu zvaniem», un to, kā filmēšanas vajadzībām par Rīgu tika padarīts Tallinas vēsturiskais centrs. No intrigas viedokļa aizraujoši ir Olgas Dreģes piedzīvojumi uzņemšanas laukumā, kaut gan šī pieredze aktrisei varēja radīt pamatīgas veselības problēmas. Tāpat šajā filmā būs iespēja tikties ar Lolitu Cauku, Ingrīdu Andriņu, Haraldu Ritenbergu, Baibu Indriksoni, Jāni Streiču un citiem filmas veidotājiem. Daira Āboliņa izmanto arī arhīvu dokumentus. Tajos redzams, kā ar VDK saistītais scenārists Jānis Anerauds izcīnījis kinostudijas akceptu filmēšanas sākšanai, arī tas, par ko Vella kalpus kritizējusi kinostudijas mākslinieciskā padome.
Īpaša filmas odziņa ir stāsts par to, kā tapa Vella kalpu mūzika. Izrādās, tā sākotnēji bija pasūtīta komponistam Imantam Kalniņam, tomēr viņš nespēja piemēroties vēsturiskās kostīmdrāmas atmosfērai. Tad Aleksandram Leimanim kāds ieteica jauno pianistu Raimondu Paulu – viņš savu darbu esot paveicis piecās dienās, turklāt mūziku radījis arī tām epizodēm, kas jau bijušas uzfilmētas ar Imanta Kalniņa mūziku. Režisors Leimanis, kurš ļoti šaubījies par filmas izdošanos, dzirdot šo mūziku, beidzot esot sapratis, ka Vella kalpi būs.
Avots: nra.lv
| Tweet |
|
